Aliens

Pergāma

Pergamum. Saukta arī par Bergāmu (Bergama).
Sens grieķu kultūras centrs Mazāzijas pussalas Mīzijā, savulaik Pergāmas valsts centrs.

Atrašanās vieta. Mazāzijas pussalas ZR, auglīgajā Bakiras upes (toreiz - Kankas upe) ielejā, mūsdienu Bergamas pilsēta Turcijā. 

Vēsture. Saskaņā ar grieķu nostāstiem, pilsēta bijusi jau Trojas kara laikā, t.i. - XII gs.pmē. un tās nosaukums cēlies no mītiskā varoņa Pergāma, kurš pats šo pilsētu dibinājis. Pēc cita varianta viņš pārsaucis misiešu pilsētu Teifrāniju pēc tam, kad divkaujā nogalināja ķēniņu Areju. Pilsētas pamatiedzīvotāji bija grieķi.
Lielāko uzplaukumu pilsēta sasniedza III-II gs.pmē., kad tā bija tāda paša nosaukuma valsts galvaspilsēta. Tad pilsēta bija arī viens no grieķu mākslas centriem. Helēnisma laikmetā filoloģija atdalījās no filozofijas, par filoloģijas centru kļuva Pergāma (arī Aleksandrija).
133.g.pmē. pilsēta, saskaņā ar Pergāmas valsts pēdējā ķēniņa Atāla III novēlējumu, zaudēja neatkarību un kļuva par Romas impērijas Āzijas provinces centru. Romiešu valdīšanas laikā pilsēta joprojām bija piepildīta un rosīga. II gs. tajā bija ap 120 000 iedzīvotāju.

Pēc pilsētas nosaukuma nosaukts arī rakstāmmateriāls pergaments, kas pilsētā tika plaši ražots.

Atklāšana un izpēte. To atklāja vācu dzelzceļa inženieris Kārlis Hūmanis (Karl Human), kuru osmaņu turki XIX gs. 60.gados uzaicināja dzelzceļa ierīkošanas darbos. Tieši viņš ar milzīgām pūlēm vienojās ar turku varas iestādēm par slavenā Pergāmas altāra neiznīcināšanu, bet pārvešanu uz Vāciju.

Aplūkojamie objekti.
Akropoles ansamblis. Pakana virsotnē, apjozta ar varenu sienu. Aiz tās kalna nogāzē atradās tirgus. Akropoles ansamblī ietilpa divas ķēniņa pilis, dieves Atēnas svētnīca ar templi un bibliotēku. Kalna rieteņu nogāzē atradās teātris.
Atēnas svētnīcas priekšā III gs.pmē. beigās par godu pergāmiešu uzvarai pār galliem (galatiem) tika uzslietas meistara Epigona un citu meistaru bronzas skulptūras.

Lejaspilsēta. Aiz akropoles mūriem dzīvoja daudz ārzemnieku un brīvlaisto. 
Asklēpija svētnīca. Pazemē, IV gs.pmē. Tā sastāvēja no 2 tuneļiem, katra 50 m garumā, un zāles ar 5 m augstām kolonnām.

Atradumi
      Pergāmas altāris.
      Hermafrodīta statuja. Gatavota no marmora, III gs. pmē. Atrodas Stambulas Arheoloģijas muzejā.
      Maķedonijas Aleksandra statujas galva. Marmors. Aplūkojama Stambulas Arheoloģijas muzejā.  
      Hermeja statuja. Romiešu laika marmora statuja, Alkamenes Hermeja statujas kopija no V gs.pmē. Stambulas Arheoloģijas muzejs.
      Oktaviāna statujas galva. Oktaviāna marmora statujas galva. Stambulas Arheoloģijas muzejs.
      Agripīnas Vecākās biste. I gs. 1.puse. Marmors. Stambulas Arheoloģijas muzejs.

Saites.
Sengrieķu kultūras centri. 
Pergāmas valsts (282.-133.g.pmē.).
Senā Grieķija.