Aliens

Bulgāri

Viena no dienvidslāvu tautām, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.

Skaits. Kopskaits - 8,4 miljoni 91978.g.), 7 500 500 no tiem Bulgārijā - 86,7% (1974.g.).
Moldāvijā, Ukrainā, Rumānijā, Dienvidslāvijā, Turcijā, Grieķijā, Ungārijā, Čehijā, Slovākijā u.c.
Tuvu radniecīgi ar bulgāriem ir Pirina maķedonieši.

Izcelsme. Cēlušies no slāvu ciltīm, kas VI-VII gs. apmetās Balkānu austreņu daļā un asimilēja vietējās trāķiešu ciltis, un no Ziemeļkaukāza VII gs. 2.pusē ienākušām Volgas bulgāriem radniecīgām ciltīm - tjurku tautu, kas apdzīvoja rajonus ap Volgu, sauktus par Volgas Bulgāriju. VII gs. karu pret hazāriem rezultātā Hazāru kaganāts pakļāva daļu tjurku-bulgāru cilšu. Otra daļa bulgāru hana Asparuka vadībā aizgāja aiz Donavas un nodibināja slāvu-bulgāru valsti - Donavas Bulgāriju.
Tādejādi mūsdienu bulgāri cēlušies no slāvu ciltīm, kas VI-VII gs. ienāca Balkānu austreņu daļā un asimilēja vietējās trāķiešu ciltis. VII gs. 2.pusē Balkānos no Ziemeļkaukāza atklejoja tjurku bulgāru ciltis, kas kopā ar slāviem 680.gadā izveidoja Pirmo Bulgārijas valsti. Galu galā tās iedzīvotāji konsolidējās kā slāvu tauta.
Ilgais turku jūgs no XIV gs. beigām līdz 1878.gadam nomāca bulgāru nacionālo attīstību.

Vēsture.
Pirmās bulgāru valsts nodibināšanās. VI gs. slāvu ciltis devās pāri Donavai un sāka ielauzties Bizantijas impērijā. Karos ar Bizantiju viņi iemācījās ieņemt cietokšņus un cīnīties kaujas ierindā. Bizantiešu algotņu karaspēks tika sakauts.
Vietējā tauta atbalstīja slāvus un Balkānos izvērsās tautas sacelšanās. Tādējādi slāvi vieglāk virzījās uz priekšu. Viņi veselām ciltīm apmetās uz dzīvi Bizantijas impērijas teritorijā – aizņēma Balkānu pussalas ziemeļus un iespiedās Maķedonijā un Grieķijā. Bizantiešu hronikas ziņoja: „Slāvi iekaroja daudzas pilsētas un cietokšņus, ieņēma zemi un apmetās tur pilnīgi brīvi un bez bailēm, kā paši savā zemē.”
Laikā, kad notika kari ar bizantiešiem, dienvidslāviem izveidojās cilšu savienības. Balkānu pussalas ZR daļu ieņēma serbu un horvātu ciltis. VII gs. beigās Donavas lejteces apgabalos izveidojās pirmā dienvidslāvu valsts – Bulgārijas cariste. Vēlāk bulgāri atkaroja bizantiešiem lielāko daļu Balkānu pussalas un Bizantija kādu laiku pat tiem maksāja meslus.
Bulgārija XIII gs. Bulgārijas cariste bija lielākā valsts Balkānu pussalā. Taču lielie feodāļi to novājināja savstarpējos karos un izpostīja zemi.
Bulgārija XIV gs. Valsts bija novājināta no iekšējām nesaskaņām un ārējiem ienaidniekiem. Tā sadalījās trijās gandrīz pastāvīgās kņazistēs.
Serbijas karalis Stefans Dušans devās 13 uzvarošos karagājienos pret Bizantiju un atņēma Bulgārijai daudzus apgabalus. 1341.gadā Bizantijā sākās 6 gadus ilgstošs pilsoņu karš. Cīņā par troni Konstantinopolē iesaistījās serbu izcelsmes pretendents Stefans Dušans, kurš mēģināja radīt impēriju, sastāvošu no bulgāriem, grieķiem, albāņiem un arī serbiem.
Bulgārijas nonāk turku varā. Bizantija karos ar Serbiju un Bulgāriju visai bieži lūdza turku palīdzību. Tādējādi turki kā pirmo mērķi iekarojumiem izvēlējās Balkānu pussalu. – iesākumā veica atsevišķus siru karagājienus, izpostot un izlaupot veselus apgabalus tuvējā Bulgārijā. Pārliecinājušies par Balkānos esošo valstu vājumu, turki no atsevišķiem sirojumiem pārgāja uz sistemātisku iekarošanu.
1363.gadā osmaņu sultāns Murads I apspieda sacelšanos Anatolijā un pēc tam atjaunoja karadarbību Eiropā – ielauzās Bulgārijā.
Vispirms viņi iebruka Bulgārijā, gandrīz katra pilsēta bija jāieņem ar cīņu.
1385.gadā osmaņu turki organizēja vēl vienu iebrukumu Bulgārijā un sagrāba Sofiju.
Taču bulgāru feodāļi neapvienojās cīņai un tika sakauti.
1388.gadā bulgāri, serbi un bosnieši sacēlās pret osmaņu turkiem. Augustā to apvienotie spēki sakāva sultāna Murada I karaspēku pie Pločņikas. Tomēr tas netraucēja turkiem tai pašā gadā ieņemt visu Bulgārijas teritoriju.
1389.gada 15.jūnija kaujā Kosovas laukā pret turkiem cīnījās arī bulgāri. Kauja tika zaudēta un turki pārliecinoši sāka valdīt pār Balkāniem.
1393.gadā pēc pāris militārām kampaņām Bajazīds I bija nostiprinājis osmaņu varu pār Bulgāriju, tai skaitā pār teritorijām Donavas lejtecē.
XIV gs. Bulgārija nonāca turku varā. 

Valoda. Bulgāru valoda pieder indoeiropiešu saimes slāvu grupas dienvidslāvu apakšgrupai.
Rakstība kopš IX gs. slāvu alfabētā.

Kultūra. Veidojās sarežģītā slāvu, trāķiešu un tjurku kultūru mijiedarbībā, kā arī stiprā antīkās un Bizantijas kultūru ietekmē. Turku jūgs no XIV gs. beigām līdz 1878.gadam aizkavēja bulgāru nacionālo attīstību. XVIII gs. beigās sākās bulgāru nācijas izveides process, kurā izcila nozīme bija atbrīvošanā no turku kundzības.

Folklora. XIX gs. 1.pusē sākās cīņa par bulgāru kultūras, izglītības, folkloristikas, literārās valodas izveidi. Pirmās mācību grāmatas bulgāru tautskolām sarakstīja P.Berons, bulgāru tautasdziesmas vāca un sakopoja brāļi D. un K.Miladinovi, dzejnieks N.Gerovs sastādīja "Bulgāru valodas vārdnīcu."

Reliģija. Galvenokārt pareizticīgie, kristietība izplatījās IX gs. Ir arī musulmaņi, galvenokārt Rodopas kalnos, kur tie veido pomaku etnogrāfisko grupu. Ir arī protestanti un katoļi.

Saites.
Bulgāru valoda.
Dienvidslāvi.
Bulgārija.