Lietuvas dižkunigaišu pils muzejā Viļņā pēc restaurācijas izstādītas nesen atrastās XIV gs. nocietinājumu stiprinājumu konstrukcijas
- Detaļas
- Publicēts 03 maijs 2022
- Autors Aliens.lv
Lietuvas dižkunigaišu pils muzeja pastāvīgā vēstures ekspozīcija Viļņā papildināta ar jauniem vērtīgiem eksponātiem – viduslaiku pils nocietinājumu grāvja stiprinājumu plankām.
Iespaidīgo, no 2 līdz 4,2 metrus gariem plēstiem dēļiem izgatavoto koka konstrukciju arheologi atklāja izpētes darbu laikā XVI gadsimtā celtās Dižkunigaišu pils tā sauktā Bonas Sforcas dzīvojamā torņa pagrabos.
Vēlākās Dižkunigaišu pils vietā senāk atradās XIII gadsimtā no ķieģeļiem būvētā Viļņas pils, kas tolaik bija pirmā mūra celtne Lietuvā. XIV gadsimta pirmajā pusē Viļņas pili modernizēja un paplašināja Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins (valdīja 1316.–1341.g.), kurš 1323.gadā pārcēla savu rezidenci no Traķiem uz Viļņu. Kopš šī laika iedibinājās nerakstīta tradīcija, ka tas, kurš valda Viļņā, ir arī visas Lietuvas dižkunigaitijas zemju valdnieks.
Veicot atrakto koka planku dendrohronoloģisko izpēti, muzeja zinātnieki noskaidroja, ka priedes baļķi, no kuriem tās izgatavotas, cirsti 1351.gada rudenī vai ziemā. Konstrukcija, tātad, varētu būt bijusi izbūvēta 1352.gadā, kad Viļņā valdīja viens no ievērojamākajiem Lietuvas dižkunigaišiem – Aļģirds (valdīja 1345.–1377.g.).
Grāvis, kura nogāze bija nostiprināta ar atrastajām plankām, lai novērstu iespējamo zemes noslīdējumu, iespējams izrakts vai padziļināts, Aļģirdam paplašinot savas galvenās pils būvju un līdz ar tām arī aizsardzības konstrukciju platību. Arheologi domā, ka tālākajā grāvja daļā, kas, domājams, atrodas zem tagadējā Katedrāles laukuma, aiz Ģedimina pieminekļa, nostiprinošās plankas varētu būt pat 6 metrus garas.
Grāvja nogāzes stiprinājuma plankas saglabājušās tikai daļēji – augšdaļas tām laika gaitā satrupējušas un iznīkušas, bet apakšdaļas, kuras visu laiku atradušās gruntsūdeņos, tikpat kā nav bojātas. Uzmanību piesaista planku lejasgalos izkaltie šķērsiedobumi, kas tikuši izveidoti, lai pastiprinātu konstrukcijas noturību, vertikālos elementus savstarpēji savienojot ar tiem caurejošām horizontālām šķērsplankām. Arheologi pieļauj, ka līdzīgi varētu būt bijuši nostiprināti arī planku augšgali, lai gan pierādījumu tam pagaidām nav.
Avoti:
bernardinai.lt
15min.lt
Raksts pārpublicēts no historia.lv
