Aliens

Viļņa

Lietuvas galvaspilsēta.

Arhitektūra. Apkārt pilsētas senajam centram slejas pakalni, kas pa daļai apauguši ar zaļiem mežiem, pa daļai klāti ar pamatā padomju laika apbūvi. Naujamiesta rajons - Viļņas XX gs. sākuma kvartāli. Viena no vecpilsētas gleznainākajām ielām ir Trāķu iela, kas secīgi pāriet Dominikāņu ielā un pēc tam Sv.Jāņa ielā.
Snipišķu rajonā atrodas daudzas no Viļņas modernajām biroju ēkām.

Vēsture. Viļņas dibināšanu 1320.gadā piedēvē apvienotās Lietuvas ķēniņam Ģediminam, ko viņš pacēlis par savas valsts galvas pilsētu.
1323.gadā Viļņa pirmoreizi minēta rakstu avotos. Ģedimins savā 2.vēstulē, kas rakstīta 1323.gada 25.janvārī un adresēta Rietumeiropas pilsētām, aicināja rieteņu kristiešus - amatniekus, tirgotājus, māksliniekus - braukt uz Viļņu un zvērēja, ka pilsēta labvēlīgi izturēsies pret visu reliģiju pārstāvjiem. Šajā vēstulē Viļņa tiek dēvēta par Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsētu.
Pirmskristiešu laikā te atradusies Pērkonam veltīta baltu svētnīca.
Daudz Napoleona I armijas zaldātu gājuši bojā Viļņā karagājiena laikā uz Krieviju. 2003.gadā to skeletus sāka pētīt Francijas un Lietuvas paleopatologi. Apbedījuma vietā atraduši utis, no kurām izdevās izdalīt tīfa izraisītāju – riketsiju un precizēt šīs slimības izplatību starp franču armijas zaldātiem.
1864.gadā Viļņas gubernators izdeva rīkojumu aizliegt iespiest grāmatas ar latīņu burtiem, tas tika attiecināts arī uz Latgali.
1918.gada beigās Sarkanās armijas vienības padzina poļus no Viļņas.
1919.gada janvārī krievu lielinieki padzina poļus no Viļņas.
Krievu ģenerālis Ivans Čerņahovskis vadīja padomju okupantu ienākšanu Viļņā 1944.gada 13.jūlijā. Viļņā ģenerālim okupanti uzstādīja pieminekli. Lietuvai atgūstot neatkarību, ģenerāļa meita pati pieminekli izveda uz Voroņežu Krievijā.

Tūristam. Var izīrēt divriteni Cyclo City.

Aplūkojamie objekti. Barokāla vecpilsēta.
Sv.Annas un Bernandiešu baznīcas ansamblis. Gotika.
Viļņas katedrāle. Vecākais no Viļņas dievnamiem. Lieli pagrabi. Sv.Kazimira kapella - izcila Viļņas baroka pērle, kurā atdusas Sv.Kazimira pīšļi.

Austras vārti. Raksta arī - Aušras vārtu kapela vai Vilņas Svētie vārti. Viens no slavenākajiem svētceļnieku objektiem Viļņā, jo tajos vēl kopā Lietuvas un Polijas kopvalsts laikiem izvietota Žēlastības Dievmātes svētbilde, kas noīmīga visie pasaules katoļiem un kurai piedēvē dziedinošas īpašibas. Pa galeriju savienojas ar Sv.Terēzes baznīcu.

Sv.Jāņa baznīca. Augstākā ēka Viļņas vecpilsētā - 69 m, celta XV gs. Baznīcas tornis pieder vēsturiskajam Viļņas universitātes kompleksam.Tā esot labākā Viļņas skatu vieta (45 m augstumā), īpaši laba, jo atrodas vecpilsētas vidū. Nonākt skatu laukumā var ar liftu. Tornis mēdz būt arī slēgts. No torņa paveras labs skats uz Ģedimina kalnu, Trīs krustu kalnu, uz apkārtnes baznīcām un sarkanajiem māju jumtiem.

Bekeša kalns.
Eiropas laukums. Viļnas centrā.

Genocīda upuru muzejs. Ekspozīcijas nozīmīgāko daļu veido vecais VDK cietums, kas izvietots ēkas pagrabstāvā 1940.gada rudenī uzreiz pēc tam, kad krievi okupēja Lietuvu. Tolaik cietumu veidoja 50 kameras. 1960.gadu beigās vairumā kameru tika ievietoti VDK arhīvi. Atlikušās 23 kameras (vēlāk 19) tika izmantotas, lai tur turētu ieslodzījumā disidentus un ciklvēktiesību aktīvistus. Patlaban cietums saglabājies tādā veidā, kā tas izskatījās, kad 1991.gada augustā to pameta VDK.
Muzeja apmeklētāji var iepazīties ar 19 kamerām, virsnieku un sargu kabinetiem, izmeklēšanas un pirkstu nospiedumu noņemšanas telpām, polsterētu kameru, kur ieslodzītie tika spīdzināti un citām vēsturiskām telpām. Atsevišķās kamerās patlaban izvietotas tematiskas ekspozīcijas. 

       Ģedimina kalns. Īpaši uzbērts kalns ar Ģedimina torni. 

Žīdu kapsēta. Tā atradusies iepretī Ģedimina tornim Neres upes krastā, kur notiek jaunu celtņu būve. Tas izraisījis Amērikas žīdu protestus. Līdz 1831.gadam patiesi būvlaukuma tuvumā bijuši žīdu kapi, kas slēgti pēc cara pavēles. Dažiem tur apglabāto radiniekiem tikušas izmaksātas kompensācijas, lai pīšļus varētu apbedīt citā vietā. 50.gadu beigās kapsēta tika iznīcināta pavisam. Teritoriju nolīdzināja ar buldozeriem, mirstīgās atliekas aizstūma uz upes pusi, bet kapakmeņus izmantoja par būvmateriāliem. 2002.gadā, būvējot jaunu tiltu pār Neri, būvnieki atklāja daudzu cilvēku mirstīgās atliekas, kas tika identificētas un apglabātas pēc jūdu paradumiem. Strīdi sākās 2005.gadā. Rūpīgā izpētē Lietuvas Vēstures institūts būvlaukumā atrada divu žīdu jauniešu mirstīgās atliekas. Viņi bija apglabāti uz Jaruzālemes pusi, rokas atradās gar sāniem nevis uz krūtīm un apglabātie bijuši līķautos. Tāpat svarīgs fakts, ka žīdi savus bērnus glabāja pa kapsētas perifēriju. 

Aikāsāp piminēklis. 2007.gada 16.maijā atklāts pieminēklis Lietuvas žīdam Cemaham Šabadam, kurš rakstniekam Kornejam Čukovskim kļuva par daktera Aikāsāp prototipu. 20.gs. sākumā dzīvojošais C.Šabads veltīja savu dzīvi bērnu un trūcīgo ārstēšanai. Pēc viņa iniciatīvas Viļņā izveidota bāreņu patversme.

Kairēnu botāniskais dārzs.
Karolilinišķu ainaviskais liegums.
Liepkalnes kalns.

Padomju pieminekļi Viļņā. Piemineklis ģenerālim I.Čerņahovskim. Krievu ģenerālis Ivans Čerņahovskis vadīja padomju okupantu ienākšanu Viļņā 1944.gada 13.jūlijā. Viļņā ģenerālim okupanti uzstādīja pieminekli. Lietuvai atgūstot neatkarību, ģenerāļa meita pati pieminekli izveda uz Voroņežu Krievijā.

Antakalnis kapsētas memoriāls. Tas veidots 1984.gadā. Te apbedīti gan karavīri, kas krituši 1919.-1920.gados, gan vācu karavīri, gan ievērojami Lietuvas kultūras darbinieki. Te godina arī 1991.gadā kritušos neatkarības cīnītājus.

Pūčkorju atsegums. Viļņas upes krastā, 60 m augsts. 
Šešķines ledāja gala morēnas paugurs.

Taura kalns. Te varot bez maksas novietot auto.

Triju krustu kalns.

Ģedimina pils. Pirmā mūra būve Lietuvā, XIII gs.

Valdnieka pils.
Atrašanās vieta. Viļņa, starp Ģedimina pili un Viļņas katedrāli.
Vēsture. Savulaik te slējās Lietuvas un Polijas apvienotās karalistes valdnieku pils. Tā bija Lietuvas varenības simbols laikā, kad leišu valsts pletās no Melnās jūras līdz Baltijai.
Pils tika sagrauta 1801.gadā, kad Lietuva tika pakļauta Krievijas impērijai.
Tagad pili atjauno, tā ir valstiska lieta. Projektēšana tika sākta 1995.gadā. Tagad uzcelta ēka, bet iekšdarbiem trūkst naudas. Pagaidām darbi apstājušies.
Vēsturnieki gan atgādina, ka īsti nav zināms kāda pils izskatījusies.  

Verķu pils.

Viļņas TV tornis. Te 1990.gadā risinājās sadurmes ar krievpadomju specvienībām. Tajā ir rotējoša skatu platforma ar pilnu apgriezienupusē stundas.

Viļņas universitātes ansamblis. Tā tika nodibināta Viļņā 1579.gadā, ir vecākā Baltijā. Vairāk kā 400 gadu gaitā radies labirints.
Užupis. Mākslinieku kvartāls.
Karolinišķu ainaviskais liegums.
Liepkalnes kalns.
Pūčkorju atsegums. Viļņas upes krastā, 60 m augsts. 
Šešķines ledāja gala morēnas paugurs.
Taura kalns.
Triju krustu kalns.
Bruzale. Anomāla vieta Viļņas ziemeļos, mežā.

Žīdu kvartāls. Tajā savulaik darbojās zeltkaļi, stiklinieki un mākslinieki. Lielo Viļņas sinagogu nojauca XX gs. 50.gados, tās vietā uzcēla bērnudārzu un skolu. Tagad te ir arī Stiklu kvartāls. Stiklu, M.Antokolskio, Gaono un Žīdu ielas tiek uzskatītas par fotogēniskākajām Viļņā. 

Literātu iela. Veltīta rakstniekiem, kas dzīvojuši Viļņā, vai pieminējuši to savos darbos.

Lukišķu cietums. XX gs. sākuma arhitektūras piemineklis. Milzīgs pieprasījums pēc ekskursijām. Te ir viena no skaistākajām pareizticīgo baznīcām Viļņā, arī atsevišķa kapela un sinagoga. Cietumā filmēta viena no Stranger Things sezonām un "Jaunais Vallanders." Kadā no kamerām dzīvojis Henrijs Dakteris, slavenākais leišu cietumnieks. Cietums slēgts tikai 2019.gadā. Cietumā ir ekskursijas arī naktīs - visai baisas.

Užupes republika. Mākslinieku rajons.
Bernardiešu kapi. XIX gs. Vairums uzrakstu poliski.

Napoleona I armijas karavīru apbedījumi. Daudz Napoleona I armijas zaldātu gājuši bojā Viļņā. 2003.gadā to skeletus sāka pētīt Francijas un Lietuvas paleopatologi. Vairākiem konstatēts kariess kā stresa rādītājs, kas parādījās zaudējot karā. Šeit bija nozīme gan psiholoģiskam stāvoklim un nomāktām garastāvoklim, gan sliktai pārtikai, gan nelabvēlīgiem dabas apstākļiem (auksta ziema). Uz visiem šiem faktoriem stiprāk reaģē jauni cilvēki. paleoentomologi apbedījuma vietā atraduši utis, no kurām izdevās izdalīt tīfa izraisītāju – riketsiju un precizēt tīfa izplatību starp franču armijas zaldātiem.

MO muzejs. Ēka uzcelta 2018.gadā. 

Ilūziju muzejs. Te var uzņemt iespaidīgas un smieklīgas bildes, ļauties prātam neaptveramai optiskai ilūzjai. Darbinieki pastāstīs par eksponātiem, rosinās fotografēt.

Tradīcijas.
Kazīša svētki. Kaziuko muge. Gadatirgus marta sākumā, skaisti tautas daiļamata meistaru svētki, kas radušies pirms vairākiem gadsimtiem un sākotnēji bija saistīti ar ķēniņdēla Kazimira kultu. Mūsdienās tas ir viens no gada raibākajiem pasākumiem Viļņā ar desmitiem mūzikas kolektīvu piedalīšanos. Unikāla iespēja izbaudīt Viļņu svētku gaisotnē.

Raksti.
Lietuvas Dižkunigaišu pils muzejā Viļņā pēc restaurācijas izstādītas nesen atrastās XIV gs. nocietinājumu stiprinājumu konstrukcijas.

Saites.
Lietuva.