Aliens

Traķu ezerpils

Lietuvas valdnieku rezidence XIV-XV gs., vienīgā viduslaiku ezerpils Austrumeiropā.

Atrašanās vieta. 6000 iedzīvotāju, 23 km no Viļņas.

Vēsture. Traķu pils celta uz zemes pleķīša 6 ezeru ielenkumā. Lielākais no tiem ir Galves („galvas”) ezers ar 21 salu. Tas prasījis upuri – galvu, par aizsalšanu ziemā un atsalšanu pavasarī. Cilvēki bijuši viltīgi un metuši ezerā galvu atveidus un zīmējumus. Vietumis pat līdz 47 m dziļš.
Citu ezeru sauc par Tatāru ezeru
XIV un XV gs. Traķi bija valsts galvasplsēta un Lietuvas valdnieku rezidence. Te dzīvojis leišu karalis Vītauts Lielais, biežs viesis bijis poļu karalis Jagailis.
Karalis Vītauts še atvedis karaīmus, kuri te apmetušies un dzīvo vēl šodien.
Pēc Grīnvaldes kaujas pils zaudējusi savu nozīmi.
Pilsētu nopostīja XVII gs. moskovītu kazaki.

Arhiektūra. Cauri pilsētai ved 2 km gara centrālā iela.

Aplūkojamie objekti.
Senais cietoksnis. Vecāks par ezerpili. Atrodas tieši aiz XIX gs. pasta ēkas indīgi zilā krāsā. Tam bijuši 11 sargorņi un teritorija divas reizes lielāka nekā ezerpilij. Pēc sagrāves pilsētas iemītnekiem ļauts izmantot cietokšā akmeņus citām cetnēm, tādēļ tagad palikuši tikai 4 srgtorņi. Te vasarās notiek daudzi brīvdabas pasākumi. Blakus atrodas pagānu upurkalns ar labu skatu.

Ezerpils. Celta XIV gs. gotiskā stilā. Bija populārs tūrisma mērķis jau padomju laikā. Tajā atrodas vēstures muzejs, kas aptver laiku no akmens laikmeta līdz II Pasaules karam. Pils atrodas uz trim, ar koka konsrukcijām apvienotām salām. Sasniedzams pa gājēju tiltu.
Te atsevišķās ēkās atrodas kņaza Vītauta pils ar ieeju pa ozolkoka paceļamo tiltu un kazemāti ar šaujamlūkām augsstāvos u saimniecības ēkām apakšējos. Krustneši ne reizes šai ezerpilij netika uzbrukuši. Tikai XVII gs. vidū to sagrāva kazaki. Pēc tam tā 300 gadus bija pamesta. Sāka restaurēt tikai pēc Otrā pasales kara. Pils restaurācija pabeigta 1987.gadā, tā ka pils ir pilnīgi uzcelta no jauna.
Vītauts nebija dzinies pēc greznības. Telpas pilī bija nelielas, izņemot svinību zāli. Pirms pāris gadiem itāļi te filmējuši „Karu un mieru,” uzņemtas arī daudz pasaku filmas. Vītņu kāpnes tieši no kņaza istabas ved lejup uz dārgumu krātuvi. Te vēl šodien var aplūkot senas monētas, kas savulaik bijušas noraktas zemē podos. Traķu apkaimē XX gs. uzieti 34 tādi naudas podi.

Pareizticīgo klosteris. Kādreiz bijis.
Katoļu baznīca. 2000.gadā tai paliks 600 gadu.
Mošeja. Tā te darbojusies līdz XVII gs.
Kenase. Tā atrodas uz Karaīmu ielas. Te arī dzīvo karaīmi vēl šodien (Traķos – 64 šodien).

Tipiski karaīmu namiņi. XIX gs. tipiski karaīmu namiņu ar trim logiem: „Viens kņazam Vītautam, viens Dievam un viens sev.” Visi celti uz augstiem pamatiem, lai pasargātu no plūdiem. Ik mājā ir priekšnams, virtuve un atsevišķas sieviešu un vīriešu istabas.

Karaīmu etnogrāfiskais muzejs. Galvenās ielas malā. Te var iepazīties ar karaīmu paražām un apģērbiem.

Kuģu darbnīca. Atrodas ezera krastā. Tajā būvē kuģi, ar kādu XIV gs. braucis karalis Vītauts.

Tirgus laukums. Tajā trodas čehu svētā Joana Nepomuka statuja, kas ir patrons pilsētām pie ūdens.

Purva rezervāts Varniki. Iespaidīgs, tuvu Traķiem. 4 km gara purva taka, purva ezeriņi. Purvā ap 600 dažādu sugu, 16 no tām ierakstīti Lietuvas Sarkanajā grāmatā.

Grāfa Tiškēviča pils. Pašlaik to restaurē.
Četrdesmit tatāru (Keturiasdešimt Totoriu) ciems ar mošeju.

Traķu Vēstures muzejs.

Nostāsti.
Leģenda par dārgumu lādi. Leģenda vēsta, ka tā reiz nozagta. Negribēdami laupījumā dalīties ar citiem, zagļi to ielikuši laivā un vedusi nobēdzināt kādā no 21 salām. Taču laiva bijusi caura, un visi nogrima dzelmē. Reiz tā nonākusi kāda zvejnieka tīklā. Viņš lūkojis lādi izcelt, taču tā izšļukusi un atkal nogrimusi dzelmē. No tās nakts viņš kā apsēsts domājis tikai kā izcelt lādi. Bet to izdarīt spēšot tikai tāds, kas bez greka. To varot viegli pārbaudīt, metot ūdenī monētiņu. Ja tā noturēsies virs ūdens, grēku nav...

Stāsta, ka salas pilī, zem lielās zāles, mīt pēdējais Lietuvas lielais Krīvu Krīvs, kurš ziedo/upurē pagānu dieviem. 

Raksti.
Galves ezerā pie Traķiem atrastās akmens galvas joprojām mulsina arheologus.

Saites.
Lietuvas ķēniņi.
Lietuva.