Aliens

Avotu australopitēks, Australophitecus sediba

Australophitecus sediba, (Bergers, 2010.g.). Sinonīms - Homo sediba.
Šāds nosaukums dots tāpēc, ka šīs būtnes bija gājušas bojā alā ar vairākiem avotiem – vienīgo pieejamo ūdeni sausuma periodā. Sesoto valodā (vienā no 11 DĀR valodām, pieder bantu valodu grupai) sediba nozīmē „strūklaka," "avots," "aka." Tāpēc latviešu valodā ir piedāvāts nosaukums „avotu australopitēks."

Australopitēku grupai piederošs pērtiķis, kas, Iespējams, ir viens no iztrūkstošajiem posmiem starp cilvēkveidīgo australopitēku Lūsiju (Australophitecus afarensis) un mūsdienu cilvēkiem jau līdzīgākajiem Homo habilis.

Atraduma vieta. DĀR, 50 km uz ZR no Johanesburgas, pie Malapas.

Atklāšana. Tās uzgāja paleontologu komanda Lī Bergera (Vitvatersrandas universitāte Johanesburgā) vadībā 2008. (2009.???)gadā netālu no Malapas DĀR, 2010.gada sākumā par to tika paziņots publiski. Tika uzietas divas hominīdu būtnes - vīriešu kārtas pusaudzis 10-13 gadu vecumā un mātīte vecumā virs 30 gadiem.
Paleontologu komanda te uzgāja vismaz 25 dažādu radību mirstīgās atliekas, kas gājušas bojā zem iebrukušajiem alas griestiem. Tās būtu – zirgs, antilopes, savvaļas suņi, brūnās hiēnas, zobenzobu tīģeris. Tie visi, ieskaitot vēlāk atrastos hominīdus, iebrukuši alā no virszemes. Kritiens bijis kādus 50 m augsts, tā ka tie noteikti guvuši stipras traumas (vismaz).
Alas dibenā redzamas ūdens nogulsnes, tas varētu nozīmēt, ka tā bijusi vai nu applūdusi, vai lietusūdens to piepildījis vēlāk.
Tos Malapas izrakumu vietā uzgāja darbu vadītāja Lī Bergera 9 gadus vecais dēls, ķerot savu suni Tau. Zēns skrēja un paklupa aiz paliela akmens. Aplūkojot tuvāk, zēns secināja, ka akmens ir kāda radījuma pārakmeņojošās paliekas. Viņš atradumu aiznesa tēvam, kas tajā saskatīja atslēgas kaulu.
Pavisam drīz paleontologi atrada arī pārējās skeleta daļas. Rūpīgāk pārmeklējot vietu, pētnieki uzgāja arī lielāko mātītes skeletu (DNS nav iespējams iegūt, tādēl tas, ka tā ir mātīte, ir pieņēmums, lai gan ļoti ticams).  

Apraksts.
Pusaudzis. 10-13 gadu vecs vīrieša dzimumahominīds.
Šis pusaudzis svēris kādus 25 kg.
Mātīte. Vecumā virs 30 gadiem. Svarā ap 35 kg.
Labā stāvoklī ir būtņu plaukstas kauli (tā ir viena no vislabāk saglabājusies no 2 miljoni gadu senuma), iegurņa kauls, potīte un pēdas kauli.

Vecums. Vecums - 1,95-1,78 milj. gadu. Noteikts pēc fosīlijas ietverošajām kaļķa nogulsnēm. Noteikts Melnburnas universitātē (Robins Pikerings ar kolēģiem) izmantojot urāna-svina un paleomagnētisko metodi - 1,977 miljoni gadu.

Pētīšana. Darba grupā iesaistīti 80 zinātnieki no dažādām valstīm.
Zinātnieki veselu gadu pētīja granātābola izmēra smadzeņu fosīlijas, iegurņa kaulu, roku un pēdu. Pētījumu rezultātā tie secināja, ka tie nepieder nevienam no zināmajām pērtiķveidīgo sugām. Fosīlijā mānāmas gan pērtiķiem, gan cilvēkiem raksturīgas iezīmes, kas ir daudz izteiktākas nekā līdz šim uzietajiem australopitekiem.
Rekonstrukcijā ir visai maz līdzības ar moderno cilvēku. Seja drīzāk ir kā pērtiķim, arī rokas garākas.
Līdzības ar cilvēku – pārvietojās uz divām kājām, viņu iegurņa kauls ir apaļīgs kā cilvēkam nevis kā pērtiķim. Tam par iemeslu ir staigāšana stāvus un vēl vairāk – pielāgošanās dzemdēt bērnus ar lielākām galvām.
Izanalizējot būtņu plaukstas konstrukciju secināts, ka pagarinātais īkšķis un spēcīgie pirksti bijuši piemēroti darbarīku izgatavošanai. „Au. Sediba plaukstas atklāj pārsteidzošu iezīmju sajaukumu, par kāda esamību mēs pat nevarējām iedomāties,” – Treisija Kivela, Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūts Leipcigā. „viņa īkšķis bija vēl garāks nekā mūsdienu cilvēkiem. Plauksta labāk tika galā ar lielāku darba apjomu, ko varēja nodrošināt darbarīku izmantošana. Turklāt tam bija gari, šauri pirksti, kas noderēja ciešam satvērienam.”
Pēda un potītes kauls – savienojušies gluži kā cilvēkam. Ahilleja cīpsla piemērota staigāšanai stāvus. Papēža kauls smalkāks pati pēdas forma piemērota vairāk kāpšanai kokos.
Pazīmes - ķermeņa proporcijas līdzīgas cilvēka ķermeņa proporcijām, ar garām kājām, cilvēkam līdzīgām locītavām un degunu, maziem zobiem. Rokas daudz līdzīgākas cilvēka nekā cilvēkpērtiķu rokām, ar īsiem, tomēr līkiem pirkstiem, kas palīdzēja kāpt kokos.
Lī Bergers uzskata, ka ir pietiekami daudz datu, lai šo būtni klasificētu: „Daudzas smadzenēs un ķermenī atrastās iezīmes kā arī vecums padara to par labāko kandidātu mūsu ģints – Homo ģints – ciltstēva statusam. Tas ir atbilstošāks šai lomai nekāiepriekš par senāko cilvēku pasludinātais Homo habilis.”
Smadzenes. Pēc formas bijušas kā cilvēkam, taču tikai 420 kubcm. (nepilna 1/3 no cilvēka smadzenēm un tikai drusciņ lielāka nekā šimpanzēm).
Līdzības pēc uzbūves – sākušās pārmaiņas pieres daļā, kas pieņēmusi mūsdienu cilvēkam līdzīgu izskatu.

Sistemātika. Līdz ar šādu vecumu abas alā iekritušās būtnes pašlaik tapušas par senāko liecību par cilvēku atzaru. Iepriekš šis gods pienācās pirms 1,9 miljoniem dadu dzīvojošajiem Homo habilis un Homo rudolfensis, kurus uzskatīja par ticamākajiem Homo erectus priekštečiem. Klasiskā zinātne pirms 1,8 miljoniem gadu Āfrikā dzīvojošo Homo erectus pasludinājusi par nepārprotamu „saprātīgā cilvēka” priekšteci, tomēr ir skaidrs, ka starp to un pērtikiem ir bijuši vēl kādi starpposmi.
Pēc dažām pazīmēm šī hominīdu grupa atšķīrās no laika biedriem - australopitēkiem. Jaunatklātās grupas pārstāvjiem ķermeņa proporcijas ir līdzīgas cilvēkam, ar garām kājām, cilvēkiem līdzīgām locītavām un degunu, maziem zobiem. Arī rokas daudz līdzīgākas cilvēkiem nekā cilvēkpērtiķiem, ar īsiem, tomēr līkiem pirkstiem, kas palīdzēja kāpt kokos.
Cilvēkam tuvo pazīmju dēļ rodas priekšlikums nosaukt šo sugu par Homo sediba, kas ļautu ieņemt vietu cilvēciskajā zarā, tomēr vairākums zinātnieku neatbalstīja šo priekšlikumu. 
Šī ir īstā pārejas forma. Tiek uzskatīts par savienojošo posmu starp australopitēkiem un Stāvstaigājošajiem cilvēkiem (Homo erectus). Vieta sistemātikā – starp Afāras australopitēkiem un H.habilis. Jaunā suga nosaukta par Australopithecus sediba.
„Tieši to paredz evolūcijas teorija, šo australopitēku un Homo sajaukumu,” – profesors Derils Deruiters (Teksasas A&M universitāte). Tas esot iztrūkstošais posms, un „tas apstiprina evolūcijas teoriju.”
Īsta pārejas forma. Sistemātikā - starp Australopithecus afarensis un Homo habilis. Pēc Donalda Džohansona (Donald Johanson) uzskatiem šo būtni var iekļaut Homo ģintī.

Jautājumi.
Vai Homo ģints attīstījās tieši no A.sediba, vai arī tā bija atsevišķs atzars, kura pārstāvji izmira un A.sediba nevar uzskatīt par tiešu mūsu senci?

Saites.
Australopitēki.