Azerbaidžāna
- Detaļas
- Publicēts 21 Jūlijs 2015
- 3785 skatījumi
Valsts Kaukāza dienvidos.
Valsts (arī tautas) nosaukums cēlies pārveidojot Persijas impērijas provinces Atropatēnas nosaukumu.
Galvaspilsēta - Baku.
Iedzīvotāji - azerbaidžāņi, cahuri (valsts ZA).
Vēsture. 1211.gadā Gruzijas ķēniņienes Tamāras karaspēks atkaroja Persijai Dienvidazerbaidžānu.
Kalnu Karabahas pievienošana (1918.g.). 1918.gadā, kad Krievijas impērijā vērsās plašumā haoss un pilsoņu karš, sadursmes Kalnu Karabahā atsākās ar jaunu sparu. Avotos nereti tās tiek dēvētas par pirmo Armēnijas un Azerbaidžānas karu, lai gan abu armijas kaujas laukos netikās. Tai pašā gadā Kalnu Karabahas armēņi pasludināja neatkarīgu republiku un šī valstiņa pastāvēja līdz 1919.gada augustam, kad, nesaņēmusi palīdzību no Armēnijas, padevās Azerbaidžānai.
Azerbaidžānas Demokrātiskā republika (1918.-1920.g.). Līdz 1920.gada martam Kalnu Karabahā saglabājās nosacīts miers, bet tad sākās armēņu sacelšanās, ko pavadīja abpusēji grautiņi un slepkavības. Piemēram, Šušā, uzzinot par sacelšanos, sākās armēņu grautiņi, kuros tika noslepkavoti vairāk kā 500 cilvēki. Azerbaidžāna nemieru apspiešanai ieveda karaspēku - gandrīz visus savus militāros spēkus un to savā labā izmantoja lielinieki, iebrūkot valstī un 1 dienas laikā ieņemot Baku. Lielinieku kontrolē īsā laikā nonāca arī pārējā Azerbaidžāna un ievērojama daļa Kalnu Karabahas - tādēļ 1920.gada 28.aprīlī Azerbaidžānas Demokrātiskā republika beidza savu pastāvēšanu.
Alijevu valdīšana. Alijevu klans te ir pie varas jau 30 gadu (ar nelielu pārtraukumu).
1982.-1987.gadam Heidars Alijevs bija Azerbaidžānas PSR vadītājs iekš PSRS. 1993.-2003.g. pie varas atradās Heidars Alijevs jau ka neatkarīgas valsts prezidents. Pēc viņa nāves prezidenta pienakumus uzņēmās dēls Ilhams Alijevs. Savas varas 8 gados (rakstīts 2011.g.) viņš darījis visu savas dinastijas nostiprināšanā – nepastāv opozīcija, varai kritiski mediji. Pedējas parlamenta vēlēšanās visas 125 parlamenta vietas ieguva prezidenta pārstāvētā partija Yeni Azerbaijan un valdošajam režīmam lojāli bezpartejiskie.
Aplūkojamie objekti.
Baku.
Sumgaita. Trešā lielākā pilsēta valstī. Desmitā vispiesārņotākā pasaulē, jo padomju gados šeit uzceltas vairāk kā 40 rūpnīcas.
Gobustānas akmens laikmeta cilvēku apmetne.
Nahičevāna.
"Cerību klints" observatorija. Seni klinšu zīmējumi.
"Šagan" observatorija. Seni klinšu zīmējumi.
Marazas alu pilsēta. Divstāvu mauzolejs.
Dienvidkaspijas nekuriene. (Южнокаспийская глушь) Šeit esot redzēts kas tāds, ko sauc par Sniega cilvēku - reliktu hominīdu.
Žīdu ciems Azerbaidžānā. Kubas (Gubas) pilsētai pa vidu tek upe. Tās vienā krastā ir Krasnaja Slabodas ciems, kurā dzīvo žīdi – esot vienīgā kalnu diaspora pasaulē. Vēsturiski XVIII gs. vidū vajātie žīdi lūguši šeit patvērumu Kubas hanam Fatalam, kurš to arī nav liedzis. Viņš pat licis iedegt ugunskurus, ja kāds uzbrūk, un apsolījis aizsardzību. Kopš tā laika žīdi dzīvo šeit un lūgšanā piemin hanu.
Ciemā bijuši 13 kvartāli un 13 sinagogas. Kopienas priekšnieks 2007.gadā bija Boriss Samandujevs. Galvenā iela nosaukta hana Fatala vārdā.
Buzovna. Piejūras klimata kūrorts Kaspijas jūras piekrastē, ietilpst Apšeronas pussalas kūrortu grupā. Ārstē plaušu tuberkulozi, rahītu. Bērnu sanatorijas, atpūtas nami.
Saites.
Azerbaidžāņi.
