Ziemeļatlantijas līguma organizācija, NATO
North Atlantic Treaty Organisation – „Ziemeļatlantijas līguma organizācija.”
Уважаемый Йенс Столтенберг!
Пишет вам пенсионерка Мария Власьевна из села Алтышево. Половину своей пенсии отдаю за свет. Вторую половину-за лекарства. Канализации у нас в селе нет - ходим в мороз на улицу, воду носим с колонки. Когда жe вы на нас нaкoнeц нападёте?
Дай вам бог здоровья!
Militāra Rietumvalstu un ASV kolektīvas aizsardzības organizācija, kas radīta ar mērķi militāri pretimstāvēt PSRS, bet pastāv arī mūsdienās kā kolektīvās drošības globāls garants. Galvenais lēmumu pieņemšanas orgāns ir Ziemeļatlantijas padome.
NATO būtība ietverta šī līguma 5.pantā: "Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām (...) uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm."
Vēsture. Pēc II Pasaules kara PSRS Eiropā realizēja agresīvu ārpolitiku un 1948.gadā sāka totālu Rietumberlīnes blokādi. Lai pasargātos no sarkankrievu agresijas, Nīderlande, Luksemburga, Lielbritānija un Francija, parakstot Briseles līgumu, apņēmās kopīgi atbildēt militāriem uzbrukumiem jebkurai no līguma dalībvalstīm. Šīs savienība tad arī tiek uzskatīta par NATO pirmsākumu.
1949.gada 4.aprīlī Vašingtonā tika parakstīts jau pilna varianta Ziemeļatlantijas līgums, kur NATO dibinātājvalstis ir ASV, Kanāda un 10 Eiropas valstis - Lielbritānija, Francija, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Itālija, Spānija, Īslande (interesanti, ka tai nemaz nav armijas!), Norvēģija un Portugāle. Līguma sākotnējā nozīme bija kopēji nodrošināties pret iespējamo Padomju Savienības uzbrukumu un sniedzot visa veida militāru atbalstu šī uzbrukuma gadijumā.
1952.gadā NATO iestājās Turcija.
Interesanti, ka 1954.gadā arī PSRS pieprasīja to uzņemt NATO, taču esošās dalībvalstis pēc nopietnas apspriedes izteica neuzticību PSRS un kā atbildi savās rindās uzņēma Rietumvāciju (VFR), kuras kanclera Konrāda Adenauera vadītā valdība 1954.gadā parakstīja vienošanos Parīzē un iestājās militārajā blokā.
Kā atbildi PSRS jau pēc 5 dienām nodibināja Varšavas paktu - militāra pretsvara savienību ar PSRS, Poliju, Austrumvāciju, Ungāriju, Čehoslovākiju, Albāniju, Bulgāriju un Rumāniju.
1955.gada 14.maijā pasaule tika sadalīta divās pretējās nometnēs, un šis pretimstāvēšanas periods ieguva "Aukstā kara" nosaukumu.
Golls visai skeptiski izturējās pret "anglosakšu" NATO un tieši viņa prezidentūras laikā (1959.-1969.g.) Francija 1966.gadā izstājās no NATO, izmantojot formulu Clausula rebus sic stantibus. No valsts izveda 29 NATO bāzes un tās štābs tika pārnests no Parīzes uz Briseli. Alianses politisko bloku Francija tomēr nepameta.
Varšavas pakts izira līdz ar komunistiskās sistēmas sabrukumu Austrumeiropā un PSRS. Līdz ar Vācijas atkalapvienošanos 1990.gada 3.oktobrī beidzās arī Aukstais karš. 1991.gadā sekoja PSRS iziršana un Varšavas paktam zuda jēga.
2001.gadā pēc islāmistu sarīkotā aviouzbrukuma Ņujorkas debesskrāpjiem bija vienīgā reize, kad NATO iedarbināja 5.pantu.
Pēc PSRS iziršanas Austrumeiropas valstis un dažas no sarkankrievu okupētajām zemēm tiecās pēc iestāšanās NATO. Tādejādi 2004.gadā NATO papildināja jaunas dalībvalstis - Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovākija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija.
Kopš 2006.gada galvenais izaicinājums NATO ir starptautiskais terorisms un masu iznīcināšanas ieroču kontrole. Tādejādi NATO valstis (īpaši jau ASV) iesaistījusies vairākās neviennozīmīgi vērtētās militārās operācijās - Afganistānā, Kuveitā, Irākā, Lībijā u.c.
2008.gada aprīlī NATO samitā Bukarestē būtībā tika atteikta ātra uzņemšana NATO Ukrainai un Gruzijai.
2010.gadā NATO atjaunoja savu stratēģiju.
2016.gadā Krievijas atbalstīts grupējums mēģināja Melnkalnē veikt apvērsumu, lai traucētu iestāšanos NATO, taču neveiksmīgi.
2020.gadā tika nolemts, ka NATO veidos jaunu kosmisko centru Ramšteinā (Vācijas DR), ASV karabāzē.
2021.gada 14.jūnijā Briselē notika NATO samits. Dalībnieki (Dž.Baidens no ASV puses) apliecināja vienotību jautājumos par klimata izmaiņām, draudiem kiberdrošībai, Kremļa agresīvo rīcību, Ķīnas hegemoniju. NATO ģenerļsekretārs Jens Stoltenbergs paziņoja, ka Ķīna militārās varenības ziņā tuvojas NATO. Noslēguma paziņojumā 63 reizes pieminēta Krievija un 10 reizes Ķīna. Sis bija pirmais paziņojums, kurā Ķīna kādā no oficiālajiem NATO paziņojumiem minēta kā valsts, kas rada "sistemātiskas problēmas noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai."
2021.gada oktobrī de facto tika pārtrauktas NATO un Krievijas diplomātiskās attiecības, kuras bija jau ļoti vājas kopš 2014.gada Krimas aneksijas. 6.oktobrī NATO izraidīja no Beļģijas 8 Krievijas NATO pārstāvniecībā akreditētus diplomatus, droši viuen par spiegošanu. Par atbildi Krievija paziņoja, ka aptur savas parstāvniecības NATO darbību, kā arī NATO misijas darbību Maskavā. Tādejādi no 1.novembra vienīga oficiāli pastāvošā diplomātiska platforma palikusi padome NATO-Krievija, kurā arī nekāda sadarbība nenotiek.
2022.gada samits notiks Spānijā.
2023.gada samits paredzēts Lietuvā.
NATO reaģēšanas spēki. NATO samitā Prāgā 2002.gada 22.novembrī dalībvalstis pieņēma lēmumu izveidot NATO Reaģēšanas spēkus (NATO Response Force, NRF) - kopīgus dalībvalstu militāros spēkus, kuri sagatavoti plaša spektra operāciju veikšanai. To sauszemes, jūras, gaisa un speciālo operāciju komponentes tiek kopīgi apmācītas un atrodas augstā kaujas gatavībā, lai varētu tikt nekavējoši iesaistīti operācijās tālu no savas pastāvīgās uzturēšanās vietas. NRF izveidošanu sekmēja NATO notiekošie transformācijas procesi, tādejādi apliecinot alianses pielāgošanos jaunajai drošības situācijai pasaulē. Latvija dalību NATO Reaģēšanas spēkos sāka 2006.gadā.
2006.gadā samitā Rīgā tika paziņots par NRF pilnu operacionālo gatavību. Savukārt 2014.gadā aizsardzības ministri vienojās par Sevišķi ātras reaģēšanas vienības (Very High Readiness Join Task Force) izveidi un aktivāciju izmēģinājuma režīmā. Tika pieņemts arī lēmums par NATO Reaģēšanas spēku palielināšanu no 13 000 uz 30 000 karavīru. Šobrīd Reaģēšanas spēku sastāvā ir aptuveni 40 000 karavīru.
Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022.gada februārī, NATO pirmo reizi izvērsa NRF augstas gatavības elementus atturēšanai un aizsardzībai.
2022.gada NATO Madrides samitā sabiedrotie vienojās par jaunu NATO Spēku modeli (NATO Force Model), kas aizvietos NRF. Tas nodrošinās plašāku skaitu augstas gatavības spēku, kas būs paredzēti konkrētiem plāniem sabiedroto aizsardzībai.
2023.gada NATO Viļņas samitā sabiedrotie apstiprināja jaunus reģionālos aizsardzības plānus, kā arī vienojās par jaunu daudznacionālu un vairāku jomu Sabiedroto reaģēšanas spēku (Allied Reaction Force) izveidi.
4.statūtu panta pielietošama. "Līgumslēdzēja puses vienmēr konsultēsies viena ar otru gadījumā, ja, pēc kādas no to uzskatiem, Līgumslēdzējas valsts teritoriālā neaizskaramība, politiskā neatkarība vai drošība būs apdraudētas."
Saskaņā ar NATO oficiālo informāciju, konsultācijas 4.punkta sakarā ved uz 30 alianses dalībvalstu kolektīvu darbību. No alianses dibināšanas brīža 4.punkts ticis piemērots 6 reizes.
Pēdējā 4.punkta piemērošanas reize bija 2020.gada februārī, kad Asada armijas uzbrukumā Ziemeļsīrijā tika nogalināti turku karavīri. Kopumā Turcija šo punktu izmantojusi vēl 4 reizes: vienu reizi 2015.gadā, lai informētu aliansi par savu atbildi teroristu uzbrukumiem valsts iekšienē; divas reizes 2012.gadā - pēc tam, kad Turcijas lidmašīna tika notriekta Ziemeļsīrijā un pēc tam, kad Turcijas teritorijā apšaudē no Sīrijas tika nogalināti civiliedzīvotāji; visbeidzot 2003.gadā, kad Turcija lūdza aliansi palīdzēt savu iedzīvotāju aizstāvībā no kara nejaušībām kaimiņu Irākā. Divas reizes NATO apmierināja Turcijas lūgumus: 2012.gadā pretgaisa aizsardzībai no Sīrijas nosūtīja raķešu baterijas "Patriot," kā arī 2003.gadā, nosūtot lidmašīnas un raķešu baterijas uz Irākas pierobežu Turcijas DA.
Polija vērsās pie alianses 4.panta kārtībā 2014.gadā pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainas Krimai.
Militārie resursi. 2011.gada budžets aprēķināts kā 963 miljardi ASV dolāru, kas atbilst 60% no kopējiem militārajiem tēriņiem uz Zemes. 73% no tā ir ASV ieguldījums, 15% veido Vācijas, Francijas un Lielbritānijas devums, Latvijas devums - 0,03%.
Latvija NATO. Īsi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika uzsākta Latvijas aizsardzības sistēmas veidošana un sadarbība ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (North Atlantic Treaty Organisation, NATO). Reaģējot uz jauno drošības vidi un ģeopolitisko situāciju, NATO sadarbībai ar potenciālajiem partneriem 1991.gada 20.decembrī izveidoja Ziemeļatlantiskās sadarbības padomi (North Atlantic Cooperation Council, NACC). NACC dibināšanas sesijā piedalījās arī Latvija, tādejādi kļūstot par šī foruma dalībvalsti.
Turpmākajos gados Latvijas sadarbība ar NATO kļuva aizvien intensīvāka. 1994.gadā Latvija pievienojas tajā pašā gadā izveidotajai programmai „Partnerattiecības mieram”, kas sniedza iespēju saņemt NATO civilo un militāro speciālistu konsultācijas, palīdzību un praktisku atbalstu aizsardzības sistēmas attīstībai. 1995.gadā dalība programmā „Partnerattiecības mieram” ļāva Latvijai iesaistīties arī NATO Plānošanas un pārskata procesā, kas turpmākajos gados sekmēja Latvijas bruņoto spēku savietojamību ar NATO dalībvalstīm.
1999.gada 23.-25.aprīlī NATO galotņu sanāksmē Vašingtonā, ASV, Latvijai un pārējām astoņām kandidātvalstīm NATO piedāvāja izstrādāt Rīcības plānu dalībai NATO (Membership Action Plan, MAP), kas atspoguļotu sagatavošanās procesu un pasākumus dalībai NATO, kā arī ļautu MAP valstīm saņemt papildu konsultācijas, palīdzību un praktisko atbalstu no NATO valstīm.
2002.gada 21.novembrī NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmē Prāgā, Čehijā, Latvija kopā ar citām sešām kandidātvalstīm tika uzaicināta pievienoties NATO. Tādējādi aizsākās pēdējais posms, pirms Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, t.i., 2004.gada 29.martā. Iestājās 2004.gadā. Neskatoties uz saistībām katru gadu militārismā ieguldīt 2% no IKP, reālais ieguldījums ir tikai 1,2% no IKP, kas nav nekas cits, kā valdošās kliķes nevēlēšanās nopietni pievērsties Latvijas drošības jautājumiem.
NATO samits Rīgā (2006.g.). 2006.gadā Rīgā tika organizēts NATO samits. Neko īpašu jau Latvijas rosībai tas nedeva, bet vismaz tas pasteidzināja fasāžu atjaunošanu Kalnciema koka apbūves mājām, jo Kalnciema iela kalpo kā pirmais iespaids un Rīgas vizītkarte visiem, kas ierodas pilsētā no lidostas.
Latvija bija atbildīga par NATO samita rīkošanu un dalībvalstu augstķo personu uzņemšanu. Rīgas samita laikā Latvija kļuva par starptautiskās drošības diskusijas vietu, kur sprieda par drošības uzlabošanu Afganistānā, alianses partnerības stiprināšanu un sadarbību ar starptautiskām organizācijām.
Šajā samitā NATO pirmo reizi nopietni sāka pievērsties enerģētiskajai drošībai. Tam par iemeslu bija nesen piedzīvotais Krievijas-Ukrainas "gāzes karš." Rīgas samita laikā NATO ģenerālsekretārs nāca klajā ar paziņojumu, ka NATO Reaģēšanas spēku izveide ir pilnībā pabeigta.
Samita laikā tika likti pamati Rīgas konferencei, kas ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem drošības forumiem Ziemeļeiropā. Gadā, kad Latvija svinēja 20-gadi kopš pievienošanās NATO, alianse atzīmēja organizācijas 75.gadadienu, simboliskajam samitam notiekot Vašingtonā.
Latviešu karavīri NATO kontingentu sastāvā darbojušies misijās Bosnijā, Albānijā, Kosovā un Afganistānā - kopumā ap 2400 kareivju. Pirmo 8 gadu laikā zaudēti 7 karavīri.
Drošības nolūkos mūsu austrumu robežas gaisa telpas patrulēšanu veic NATO valstis. Sākot ar 2014.gadu mums par to jāmaksā pašiem.
Dalība NATO ir viens no lielākajiem ārpolitikas sasniegumiem kopš neatkarības iegūšanas, kas valstij nesušas lielas potenciālas drošības garantijas un sniegusi militārās attīstības iespējas.
NATO ieguldījums Latvijas aizsardzības stiprināšanā. Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšana ir viens no pirmajiem praktiskajiem un redzamajiem NATO klātbūtnes Latvijā piemēriem pēc iestāšanās NATO. Patrulēšanu rotācijas kārtībā nodrošina NATO dalībvalstis, par bāzi savām lidmašīnām izmantojot militāros lidlaukus Šauļos (Lietuva) un Emari (Igaunija). Pakāpeniski lielāku atbildību par operācijas īstenošanu uzņemas arī pašas Baltijas valstis, nodrošinot arvien lielākas uzņemošas valsts atbalsta spējas. Latvija ir izbūvējusi Gaisa operāciju centru un attīsta Lielvārdes militārā lidlauka infrastruktūru. 2024.gadā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšana tiek veikta no Lielvārdes militārā lidlauka.
Gaisa spēku bāzē Lielvārdē ir izvietoti vairāk nekā 100 Spānijas karavīri, kas ir daļa no NATO centieniem uzlabot Baltijas reģiona pretgaisa aizsardzību. Spānijas kontingents Gaisa spēku bāzē Lielvārdē ir aprīkots ar Norvēģijas zeme-gaiss raķešu sistēmu NASAMS (National Advanced Surface-to-Air Missile System), kas nodrošina Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas vidējā darbības rādiusā.
Ņemot vērā izmaiņas starptautiskās drošības vidē, NATO samitā Varšavā 2016.gada jūlijā tika panākta vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā NATO paplašinātās klātbūtnes (enhanced Forward Presence, eFP) ietvaros. Vienošanās demonstrē alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt NATO alībvalstis pret iespējamo agresoru, vienlaikus stiprinot alianses kolektīvo aizsardzību. Kanāda ir vadošā valsts NATO bataljona lieluma kaujas grupai, kas izvietota Latvijā.
Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022.gadā, NATO nekavējoties aktivizēja aizsardzības plānus, izvietoja NATO Reaģēšanas spēku elementus, pastiprināja atturēšanas aktivitātes, izveidoja 4 jaunas daudznacionālas kaujas grupas, kā arī apņēmās būtiski stiprināt ilgtermiņa atturēšanu un aizsardzību.
2023.gadā parakstīta vienošanās starp Latvijas un Kanādas aizsardzības ministriem par turpmāku Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas attīstību līdz brigādes līmenim. Vienošanās paredz pakāpenisku pastāvīgi izvietoto NATO spēku pieaugumu Latvijā. Arī Zviedrija ir paziņojusi par nodomu iesaistīties NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijas kaujas grupā, izvietojot kaujas bataljonu Latvijas teritorijā. Plānots, ka brigāde pilnu kaujas gatavību sasniegs 2026.gadā.
2024.gadā Latvijā atrodas 3500 karavīru no 19 NATO dalībvalstīm.
Dalība NATO vadītajās starptautiskajās operācijās. Latvija piedalās gan NATO spēju stiprināšanā, gan alianses īstenotajās starptautiskajās operācijās un drošības stiprināšanas pasākumos. Latvija ir izveidojusi profesionālus bruņotos spēkus, kas atbilst mūsdienu drošības prasībām un spēj iesaistīties gan kolektīvās aizsardzības, gan arī krīžu novēršanas pasākumos.
Kopš 1996.gada, kad Nacionālo bruņoto spēku karavīri pirmo reizi uzsāka dalību NATO vadītajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā, Latvija ir piedalījusies visās NATO vadītajās operācijās Balkānos, Irākā un Afganistānā. 2024.gadā Latvija piedalījās NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā ar bruņoto spēku kontingentu, kā arī NATO misijā Irākā ar štāba virsniekiem.
Dalība starptautiskajās operācijās ir ļāvusi praksē pārbaudīt savietojamību ar citu dalībvalstu spēkiem un iegūt operacionālo pieredzi, kas nepieciešama profesionāliem karavīriem. Vienlaikus Latvijas dalība NATO vadītajās operācijās ir palielinājusi operāciju efektivitāti un Latvijas politisko ietekmi NATO lēmumu pieņemšanas procesā.
Aplūkojamie objekti.
Galvenā mītne Briselē. Iespējams, tieši tādēļ Briselē bieži tiek novēroti NLO.
Avoti.
1949.gada 22.martā "Cīņa" publicēja pilnu Ziemeļatlantijas pakta tekstu. Tā ar NATO rašanos tika iepazīstināti okupētās Latvijas iedzīvotāji.
