Indoeiroiešu valodas
Visas šīs mūsdienu valodas, kurām varēja atrast kopējas iezīmes, valodniecības speciālisti sāka dēvēt par indoeiropiešu valodām.
Tomēr, ievērojot ne tikai kopējo, bet arī atšķirīgo, no indoeiropiešu valodu saimes izdalīja vispirms divus galvenos šo valodu atzarus – rietumu un austrumu, tad sadalīja šo saimi atsevišķās lielākās grupās, kurās iekļāva tās valodas, kurām ir visvairāk kopējo pazīmju.
Mūsdienās pie indoeiropiešu valodu saimes austrumu atzara pieskaitāmas indiešu valodu grupa, kurā runā apmēram 16–17 dažādas tautas Indijā, Pakistānā, Nepālā, Šrilankā, un irāņu valodu grupa, pie kuras pieskaitāmas apmēram 20 dažādas tautas, pie kuras pieskaitāmas apmēram 20 tautas, kas apdzīvo Irānu, Pakistānu, Afganistānu, Irāku, Turciju un Sīriju. Savukārt pie rietumu atzara pieskaitāmas baltu, no kurām mūsdienās saglabājušās tikai latviešu un lietuviešu valodas, slāvu, kurā runā apmēram 13 tautas, ģermāņu – 10 tautas, romāņu – 8 tautas, ķeltu – 4 tautu grupas, kā arī albāņu, armēņu un grieķu valodu grupas.
Bez šīm, tā sauktajām “dzīvajām” valodām, kuras pastāv mūsdienās, senākajos laikos bijušas vēl citas, tagad dēvētas par “mirušajām” valodām. Tādas bijušas, piemēram, baltu valodu grupai piederošā senprūšu valoda, kura izzuda vācu kolonizācijas rezultātā, senās Romas impērijā izplatītā latīņu valoda, no kuras, pēc impērijas sabrukuma, izveidojās mūsdienu romāņu valodu grupa – itāļu, franču, spāņu, portugāļu un rumāņu valodas, kā arī vairākas citas, tagad vairs nelietotas valodas.
“Dzīvās” indoeiropiešu valodas mūsdienās izplatījušās arī Amerikā, Āfrikā un Austrālijā, tādejādi kļūstot par vislielāko valodu saimi pasaulē: indoeiropiešu valodās runā aptuveni 1,5 miljardi cilvēku.
Raksti.
Starpdisciplinārs pētījums apstiprina: indoeiropiešu valodas izcēlušās Turcijā.
Saites.
Ārieši.
