Ņūmeksika, ASV pavalsts
- Detaļas
- Publicēts 19 Februāris 2016
- 5896 skatījumi
Viena no ASV pavalstīm.
Vēsture. Šeit uziets ta saucamais Jaunmeksikas baušļu akmens ar senžīdu uzrakstiem.
10-11 tūkstošus gadu atpakaļ pavalsts teritorijā bija Folsomas paleolīta kultūra, pirmie atradumi pie Folsomas pilsētiņas.
Ņūmeksika tika atņemta Meksikai meksikāņu-amerikāņu kara (1846.-1848.g.) rezultātā, šīs pārmaiņas tika akceptētas arī no Meksikas puses - meksikāņi parakstīja Gvadelupes Idalgo miera līgumu. Vienošanās ietvaros ASV par 15 miljoniem dolāru un apņemšanos segt Meksikas valdības parādus ASV pilsoņiem 3,25 miljonu dolāru apmērā iegādājās 1,36 miljonus kvadrātkilometru lielas teritorijas (40% toreizējās Meksikas) - tā no Meksikas tika noņemtas milzīgas teritorijas - visa Teksasa un ievērojamas teritorijas Kalifornijā, Arizonā un Jaunmeksikā. Vēlāk tās pievienojās ASV kā neatkarīgas pavalstis.
6 gadus vēlāk Meksikai tika uzspiests vēl viens, tā dēvētais Gasdena (par godu ASV vēstniekam Meksikā Džeimsam Gadsenam) pirkums. Atsaucoties uz nepieciešamību būvēt dzelzceļu starp abām ASV okeāna piekrastēm, Gasdens pieprasīja Meksikai pārdot vēl 120 000 kvadrātkilometru (pārējās daļas no mūsdienu Arizonas un Jaunmeksikas), nepārprotami liekot saprast, ka pretējā gadījumā šīs zemes amerikāņi vienkārši iekaros. Meksikai nebija citas izejas un tā pārdeva prasītās teritorijas par 10 miljoniem dolāru.
1945.gada septembrī amerikāņu "kara laupījums" V.fon Brauns sāka vadīt tuvās darbības raķešu konstruēšanu ASV armijai un darbojās ASV artilērijas izmēģinājuma poligonā Vaitsendā (Jaunmeksikas pavalsts), kur tika izmēģinātas V-2 raķetes.
1946.gadā Rozvelas pilsētiņas apkārtnē norisinājās slavenais NLO incidents.
2004.gadā Jaunmeksikas tuksnesī pie tās pašas slavenās Rozvelas pilsētiņas tika uziets noslēpumainais Rozvelas akmens.
Aplūkojamie objekti.
1979.gadā uzietas senas indiāņu observatorijas.
Fārmingtonas "NLO lidojumu zona." Regulāri novēroti NLO.
Ceļš uz Nekurieni. It kā cilvēku pazušanas vieta.
NLO muzejs Rozvelā.
Lečugilas ala. Otra garākā Ziemeļamerikā.
Šiproka kalns. Leģendām apvīta klints.
