Čikāga
Chicago - nosaukumam ir indiāniska izcelsme.
Mēdz dēvēt par Vēju pilsētu.
Pilsēta ASV centrālajā daļā, Mičigana ezera krastā, Ilionoisas pavalsts administratīvais centrs.
Iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaitā 3.vietā ASV - 2,7 miljoni (pēc Ņujorkas un Losandželosas). Trešā daļa no pilsētniekiem ir nēģeri.
Tūristam. Par 96 dolāri var iegādāties Čikāgas tūrista karti (City Pass), kas sniedz iespēju apmeklēt dažādus muzejus un citus redzēt vērtus objektus.
Čikāga ir ASV pilsēta, kurā notiek visvairāk slepkavības. Piemēram. 2016.gada 9 mēnešos nogalēti 500 cilvēki (2015.gadā - 491 cilvēks).
Vēsture. To mēdz saukt par "visamerikāniskāko" no visām amerikāņu pilsētām (nav tik izteikts multikulturālisms), par "vēju pilsētu" dēļ skarbajiem vējiem no Mičigana ezera, un "otrā pilsēta" par tās nebeidzamo konkurenci ar Ņujorku.
1674.gadā dibinājuši franču jezuīti.
1804.-1812. un 1816.-1837.gados Čikāgas vietā atradās militārais postenis - Dirbornas forts. Ap to pakāpeniski izauga Čikāgas apmetne (550 iedzīvotāju 1830.gadā).
1833.gadā Čikāga saņēma pilsētas statusu.
1847.gadā Čikāgā sāka izdot laikrakstu "Chicago Tribune" (laikrakstu koncerna "Tribune Company Group" izdevums), kas līdz 1874.gadam bija ASV Republikāniskās partijas izdevums.
Čikāgai bija raksturīga vētrains iedzīvotāju skaita pieaugums - 4500 iedzīvotāju 1840.gadā; 109 000 iedzīvotāju 1860.gadā; 1 100 000 iedzīvotāju 1890.gadā, toreiz tā bija 2.vietā pēc Ņujorkas; 2 185 000 iedzīvotāji 1910.gadā; 3 376 000 iedzīvotāju 1930.gadā. Īpaši staruji iedzīvotāju skaits sāka augt pēc tam, kad tika izbūvēts kanāls Ilinoisa-Mičigans 1848.gadā un dzelzceļa līnija uz Atlantijas okeānu 1852.gadā.
Lielais Čikāgas ugunsgrēks (1871.g.). 1871.gada oktobrī sākās arī Lielais Čikāgas ugunsgrēks, kas pievērsa lielu mediju uzmanību. Ar koka ēkām apbūvētā pilsēta, ogļu noliktavu tuvums, sausums un augstā ugunsbīstamība padarīja pilsētu neaizsargātu pret briesmām. Patiesais aizdegšanās cēlonis nav noskaidrots, bet leģenda vēsta, ka kādai ģimenei piederoša govs ar kāju apgāzusi petrolejas lampu, aizdedzinot kūti. Savukārt otra versija stāsta, ka pirmais ziņotājs par ugunsgrēku to pats arī netīšām izraisījis, mēģinot no kādas saimniecības šķūņa nozagt pienu. Šajā ugunsnelaimē bojā gāja vairāk nekā 120 cilvēku. Lēš, ka Lielais Čikāgas ugunsgrēks - vairāk nekā 170 miljonu eiro vērtībā.
Izteikts viedoklis, ka ugunsgrēka īstais iemesls ir bijusi milzīga un lidojoša ugunīga bumba, kura savā ceļā iznīcinājusi vairākas apdzīvotas vietas. Uguns bumbas radītais karstums bija tik liels, ka dega pat marmors un metāla elliņš krastmalā bija sakusis vienā gabalā. Interesanti, ka pēc ugunīgās bumbas lidojuma Čikāgas apkārtnē tika uzieti simtiem cilvēku līķi, kas nebija gājuši bojā no uguns, bet gan dēļ kāda cita nezināma iemesla. Tai pat naktī tādas uguns bumbas pārlidoja Aijovas, Viskonsīnas, Minesotas, Indiānas un Ilionoisas pavalstīm, pie kam Grīnbejas pilsētā gāja bojā 1500 cilvēki, bet Pestigā un Čikāgā - pa 6000 cilvēkiem katrā.
Čikāga Amerikas "sausā likuma" laikos (1920.-1933.g.). Tolaik Čikāgā plauka nelegālā alkohola rūpals, ko kontrolēja gangsteris Al Kapone u.c. Pilsētā bija asiņaini bandu kari (Ziemeļu, Dienvidu un Rietumu bandas) par ietekmi un naudu. Zīmīgākā epizode - 1929.gada Sv.Valentīna dienas slaktiņš, kad vienas bandas uzbrukumā otrai tika nošauti 7 cilvēki.
XX gs. sākumā ļoti daudz nēģeru pārcēlās no dienvidiem uz pilsētu, tad kļuva populārs blūzs. Vecākais klubs pilsētā - Kingston Mines.
Tieši Čikāgā pirms 130 gadiem tika uzbūvēts pirmais debesskrāpis.
1942.gada 2.decembrī Čikāgā ieguva ķēdes reakciju pirmajā kodolreaktorā, zinātnieku grupu vadīja itāļu fiziķis E.Fermī.
Savulaik Čikāga bija ievērojams gaļas rūpniecības centrs.
Pilsētai tiek piedēvēts arī korumpētākās amerikāņu pilsētas statuss. Saskaņā ar Ilionoisas universitātes aprēķiniem pavalsts nodokļu maksātāji korupcijas dēļ katru gadu zaudējot līdz pat 500 miljoniem dolāru.
Bandītu kari. XX gs. 90.gados 1990.-1995.gadam pilsētā norisinājās asiņaini narkobandu kari, kad katru gadu vidēji tika reģistrēts 800 nogalināto. Visasiņainākais pilsētai bija 2016.gads, kad bandu karu apšaudēs gāja bojā 780, bet sašauti tika 4331 cilvēks. Tagad situācija mazliet uzlabojusies, taču problēma vēl ir tālu no atrisinājuma. Apšaudes visbiežāk notiek nabadzīgajos rajonos pilsētas dienvidu un rietumu rajonos, ko galvenokārt apdzīvo nēģeri un latīņamerikāņi.
No Čikāgas savu karjeru sāka prezidents Baraks Obama.
Aplūkojamie objekti. Daudz debesskrāpju - še ceļas 3 no 5 augstākajām ASV celtnēm.
Sīrsa tornis. Pārdēvēts par Villija torni (Willis Tower) 527 m vai 442 m augsts? Būve pabeigta - 1973.gadā. Atrodas starp pasaules augstākajām celtnēm. Augstākā celtne pasaulē 1973.-1998.g. (pārspēja Petronas torņi Malaizijā).
Trampa tornis. 357 m augsts. Būvējis miljardieris Donalds Tramps. Tā ego atspoguļo vairāk nekā 260 m2 plašais uzraksts TRUMP uz celtnes sāniem.
Džona Henkoka centrs. 344 m augsts. No augšas labs panorāmas skats, bet par ieeju tornī jāmaksā.
The Home Insurance Building. Pasaulē pirmais debesskrāpis. Uzcelts 1885.gadā pēc arhitekta Viljama Le Barona Dženija projekta.
Millenuium. 2004.gadā atklātais parks. Tajā atrodas neparasts spoguļveidojums, ko vietējie dēvē par Pupu (The Bean). Autors ir indietis no Lielbritānijas - Anišs Kapūrs. Skatīšanās šai spoguļbumbā spējot pat apreibināt.
Gangster Tour autobuss. Izbraukums tūristiem pa bandītu vietām. Biļete maksā 30 ASV dolāru. Rāda kinoteātri Biograph, pie kura FIB aģenti 1934.gadā nošāva leģendāro banku aplaupītāju Džonu Dilindžeru (par to ir Holivudas filma "Sabiedrības ienaidnieki").
Čikāgas Dabas vēstures muzejs. Muzeja priekšā atrodas haida indiāņu totēma stabs.
Čikāgas Fīlda muzejs.
Hokeja komanda "Black Hawks."
Nospiedums kultūrā.
"Čikāgas Piecīši." Ārkārtīgi populāra Amerikas latviešu mūzikas grupa.
Saites.
Ilinoisas pavalsts.
