Auglības kulti, falliskie kulti
Saukti arī par pimjveida (falliskajiem) kultiem, jo tajos vīrieša erektētu dzimumlocekli izmanto kā totēmu.
Pirmatnējie cilvēki, kuru izdzīvošana bija ļoti atkarīga no ražas apjoma, centās pielabiāties augstākajiem spēkiem, lai iegūtu to labvēlību ar upurēšanu un ceremoniju palīdzību. Reizē ar pārdabisku spēku dieviem tika piedēvēta arī pārdabiska auglība - daudzās senajās skulptūrās un attēlos sievišķās personas tika attēlotas ar lielām krūtīm, platiem gurniem (Vilendorfa Venēra), bet vīrišķās - ar lielu pimpi.
Senajā Indijā sievieti idetificēja ar zemi, bet viņas vīrs tika attēlots kā bargais negaisa dievs Pardžanja ar asu zibeni rokās. Zemes apstrāde, uzplēšot to ar arklu, tika izprasta kā sakrāls dzimumakts jeb debesu un zemes laulība - hierogāmija.
Senajā Ķīnā debesis un zeme tika traktēti kā dievišķais laulību pāris, kas dod dzīvību visam esošajam. dzimumattiecības tika uztvertas auglības kulta kontekstā, tādēļ pavasara spēkos, atkārtojot kosmisko hierogāmiju, piekopa masveida seksu.
Daudzās austreņu zemēs pimpis ieguvis patstāvīga fetiša statusu:
Kanamara-macuri festivāls Japānā.
Šivalingas Indijā.
Jāņi.
Eleisīnas mistērijas.
Raksti.
Arheologi Izraēlā atrod simtiem agrajā neolītā tapušas senču un auglības dievību pielūgsmes vietas.
Saites.
Reliģijas.
