Mins
Auglības un pērkona dievs senēģiptiešu mitoloģijā.
Sinonīmi un analogi. Amsu un Kems.
Grieķiem – Pāns.
Raksturojums. Svētki viņam par godu norisinājās reizi gadā vasaras saulgriežu laikā. Tā emblēma – svētnīca ar pusmēnesi. Tika saistīts ar Vērša zīmi (4400.–2200.g.pmē.).
Ikonogrāfija. Mākslā Minu attēloja kā vīrieti, kuram galvā ir kronis ar divām spalvām. Viena roka viņam ir pacelta, bet otrā viņš tur pletni. Kādā cilni (Sensuerta I templī Karnakā ap 1950.g.pmē.), attēlots Mins un faraons Sensuerts I.
Vēsture. Izcelsme neskaidra, ir ziņas, ka to pielūdza vēl pirmsdinastiju periodā. Atnācis uz Ēģipti no citas vietas.
Mina kulta galvenais centrs atradās Koptā, D-Ēģiptē. Šeit viņu pielūdza kopā ar sievu Izīdu un dēlu Horu (bet Ozīriss?). Kopta bija svarīgs karavānu tirdzniecības centrs, tāpēc Minam tika piešķirtas arī tirdzniecības karavānu un tirgotāju aizbildņa funkcijas. Sinkretizācijas procesā Minu identificēja ar Horu, Sebeku u.c. Vidējās valsts laikā Mins saplūda ar Amonu, iegūdams dieva demiurga, Visuma radītāja un „dievu valdnieka” iezīmes.
Teoloģija. Pērkona un auglības dievs. Uzskatīja, ka Mins sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos. Minam par godu tika rīkoti ražas novākšanas svētki, kuru laikā faraons ar zelta sirpi nopļāva pirmo kūli.
Aplūkojamie objekti.
Mina/Pāna svētnīca Ahmīmā. Šeit romiešu imperatora Trajāna laikā pabeigtais (115.g.) tika pabeigts Minam veltīts tamplis. Arābu ceļojošais vēsturnieks Ibn Džabrails nosaucis to kā "lielāko no pasaules brīnumiem" un to smalki aprakstījis.
Saites.
Senēģiptiešu mitoloģija.
