Argišti I (781.-760.g.pmē.)
Armēniski - Արգիշտի Ա.
Urartu ķēniņš no 781. līdz 760.g.pmē.
Radniecība. Tēvs - Menua, iepriekšējais ķēniņš.
Dēls - Sardūrs II, nākamais ķēniņš.
/Statue_of_Arghishti.jpg "Piemineklis Argištam I kā pilsētas dibinātājam, Erevāna")
Dzīvesgājums. Šī ķēniņa laikā Urartu valsts kļuva par varenu un nozīmīgu Tuvo Austrumu valsti. Sasniedza lielus militārus panākumus pret Asīriju kontrolē par Ziemeļsīriju, Pieurmijas apgabalu un Dienvidu Aizkaukāzu. Argišti I laikā sākās Piesevana apgabalu iekarošana, kur saglabājušies urartu ķēniņu uzraksti par to militārajiem panākumiem.
Viņa laikā Aizkaukāzā tika uzcelti stipri cietokšņi: 776.g.pmē. Argištikinilu (Armavīra, vēlākās Armēnijas valsts pirmā galvaspilsēta) un 782.g.pmē. Arin-berda (Erebuni, Erevāna).
Atradumi. No šī ķēniņa laikiem līdz mūsdienām saglabājušies vairāki desmiti viņa uzrakstu. Tai skaitā ir kāda visai plaša hronika klintī pie Tušpas - "Horhoras hronika."
Minēts arī asīriešu uzrakstos.
Iespējams, no šā Argišta I vārda cēlies Aragaca kalnu (augstākā virsotne mūsdienu Armēnijā) masīva nosaukums, līdz turienei šī ķēniņa valdīšanas laikā izpletās Urartu valsts.
Saites.
Urartu ķēniņi.
