Adriāns (117.-138.g.)
Hadrianus.
Publijs Elijs Adriāns.
Antonīnu dinastijas Romas imperators no 117.–138.g.
Radniecība. 138.gadā adoptēja Antonīnu Piju.
/Adrians.jpg)
Dzīvesgājums. Dzimis 76.gada 24.janvārī.
Izgājis labu karamākslas skolu Reinas un Donavas leģionos.
Laikā no 107.-108.gadam bija Lejaspanonijas vietvaldis.
No 114.gada vietvaldis Sīrijā. 117.gadā viņu adoptēja imperators Trajāns. Tai pašā gadā Sīrijas leģionāri pasludināja viņu par imperatoru. Tā valdnieka tiesības atzina Senāts 118.gadā.
Iekšpolitika. Veicināja valsts centralizāciju, nostiprināja imperatora varu.
Impērijas kancelejas priekšgalā brīvlaisto vietā viņš nolika kavalēristus. Likvidēja sistēmu, kas paredzēja nodot privātā lietošanā valsts nodokļu ievākšanu. Nodibināja valsts pastu.
Lai kodificētu romiešu tiesības, izdeva likumu kodeksu "Pastāvīgais edikts" (Edictum perpetuum) par romiešu tiesību piemērošanu tām zemēm un tautām, kas nonākušas romiešu valdīšanā. Paplašināja alimentācijas sistēmu, ieviesa kuratorus provincēs, kļuva biežāka Romas pilsoņu tiesību piešķiršana provinču iedzīvotājiem.
Apspieda Bar Kohbas sacelšanos Jūdejā 132.-135.g.
Izvērsa celtniecību, sekmēja literatūras un mākslas attīstību.
Ārpolitika. No Trajāna iekarojumiem saglabāja Arābiju un Dākiju (tā kļuva par impērijas provinci). Uz impērijas robežām sāka veidot aizsardzības vaļņus (slavenais Adriāna valnis Britānijā).
Miris 138.gada 10.jūlijā. Atdusas Romā kapenēs-mauzolejā, tagad - zem Eņģeļu pils.
Aplūkojamie objekti. 60 km no Romas centra ir viņa villa, tiesa gan tagad vairs tikai drupas (laikam Tivolī?)..
Adriāna valnis Britānijā.
Adriāna villa Tivolī.
Adrianopole. Imperatora vārdā tika nosaukta šī pilsēta, tagad Edirne Turcijā.
Atradumi.
Imperatora statuja. Uzieta Turcijas rietumos pie Salagasas senpilsētas. 4,5 m augsta.
