Abhāzu ķēniņu saraksts
Teodosijs (~975.-~1014.g.).
Radniecība. Brālēns gruzīnu ķēniņam Bagratam III.
Šervašidzu dinastija (XIII gs. sāk. - 1864.g.). Feodālo kņazu (mtauru) dinastija Abhāzijā. Tiek minēti XIII gs. anonīmā sacerējumā "Vainagnešu vēsture un slavinājums" kā Gruzīnu valsts Chumas (Suhumas) eristavi. Ap 1325.gadu Bagrationi saņēma Abhāziju lēnī. XIV-XVI gs. bija Megrēlijas Bediani-Dadiani valdnieku vasaļi. XV gs. 60.-70.gados Abhāzija kopā ar Megrēliju un Gūriju tika iekļautas rietumgruzīņu Sabediānas valstī. Šervašidžu varai pakļautie iedzīvotāji atradās baznīcas katolikosa jurisdikcijā, kura katedra atradās Bičvintā (Picundā). Līdz ar neatkarīgas Rietumgruzijas valsts zveidošanos 1466.gadā tas kļuva patstāvīgs - Bičvintas katolikosa autokefāliju likvidēja tikai 1814.gadā.
Līdz ar Imeritīnas valsts nodibināšanos 1483.gadā Šervašidzu valdījumi tika tajā iekļauti.
No 1550.gada Šervašidzu zemes nonāca Megrēlijas kņazistē, kas izveidojās no Imeritīnas valsts.
Tikai no XVI gs. beigām sakarā ar feodālās Gruzijas sabrukšanas padziļināšanos Šervašidzes iespēja Abhāziju pārvērst natkarīgā kņazistē. Šervašidzu varā atradās Abhāzija (Lielā Abhāzija) pa Melnās jūras krastu no Gagras līdz Galidzgas upei. Samurzakānas apgabalu - pa Melnās jūras krastu no Galidzgas upes līdz Inguras upei, pārvaldīja Šervašidzu dzimtas blakuslīnija. Nomināli no Šervašidzēm bija atkarīgs arī kalnu apgabals Cebelda, kas atradās Maršānijas kņazu dzimtas kņazu varā.
Saskaņā ar 1555.gada turku-persiešu vienošanos Šervašidzu zemes nonāca Turcijas ietekmes sfērā. Šeršavidzes nespēja pretoties islāma izplatībai daļas abhāzu vidū un bija spiesti turkiem maksāt meslus. Tomēr viņi spēja saglabāt savu sociāli ekonomisko iekārtu un politisko organizāciju.
XVIII gs. otrajā pusē Levans Šervašidze pieņēma islāmu, par ko saņēma Suhumkales cietoksni, kuru XVI gs. 70.gados turki bija atjaunojuši.
Pēc Austrumgruzijas valsts pievienošanas Krievijas impērijai 1801.gadā Šervašidzes krievu-turku kara (1806.-1812.g.) laikā gāja uz tuvināšanos ar Krieviju.
1810.gadā Abhāzija tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Tobrīd Šervašidzu varā atradās 52 000 iedzīvotāju. Krievu karaspēks padzina no Suhumas turku garnizonu: Seferbeks Šervašidze, kas pieņēma kristietību ar vārdu Georgs, tika Aleksandra I apstiprināts kā dinastisks Abhāzijas valdnieks.
Pēdējais kņazs no Šervašidzu dinastijas bija Mihails (1822.-1864.g.).
1864.gadā Šervašidzu dinastijas vara tika likvidēta un ieviesta krievu pārvalde. Abhāzijas teritorijā tika izveidots Suhumas Kara apgabals, kas bija iedalits 3 apriņķos: Picundas, Očamčīras un Cebeldas.
Aplūkojamie objekti.
Šervašidzu pils. XIV gs. Tās drupas atrodas Lihnu ciemā.
Saites.
Abhāzi.
