Abhāzi
Pašnosaukums - apsua.
Viena no adigu grupas tautām, Abhāzijas pamatiedzīvotāji.
Skaits. Kopskaits - 83 200. (1970.g.), 91 000 (1979.g.).
Abhāzijā - 77 300, 15,9% no iedzīvotājiem; 83 100 (1979.g.), 17% no iedzīvotājiem.
Dzīvo arī Gruzijas Adžārijā un Turcijā.
Izcelsme. Melnās jūras piekrastes aborigēno iedzīvotāju pēcteči.
Vēsture. XV gs., izjūkot Gruzijas valstij, kņazi no Čačbu dinastijas pasludināja savas zemes par suverēnu Abhāzijas kņazisti. Sākot ar XVI gs. Abhāzijas kņaziste nonāca vasaļatkarībā no Osmaņu impērijas.
Pēc Kaukāza kara beigām 1864.gadā līdz ar čerkesiem (tie izbrauca uz Turciju) krievi izsūtīja arī 9/10 abhāzu, kas bija tuvākie adigu radinieki.
Valoda. Runā abhāzu valodā, kas pieder abhāzadigu grupas valodām. Divi dialekti: abžuju un bzibu. Literārās valodas pamatā abžuju dialekts.
Rakstība aizsākta krievu alfabētā no 1862.gada, latīņu alfabētā no 1928.gada, gruzīnu alfabētā no 1938.gada. Kopš 1954.gada atkal pāriets uz krievu alfabētu.
Abhāzu etnogrāfiskās grupas. Pēc sena cilšu dalījuma iedala 3 grupās: gudauti jeb bzibi, adžuji, samurzakani.
Reliģija. Pareizticīgie dienvidu daļā, sunnītu musulmaņi no XV gs. ziemeļdaļā.
Tautas daiļrade. Abhāzu daudzveidīgajā folklorā populāras ir teikas par senajiem varoņiem nartiem un Abrskilu. Rakstītās literatūras uzplaukums sākās tikai padomju laikā - tās pamatlicējs ir dzejnieks, dramaturgs un prozists D.Gulia.
Tautas mūzika ir daudzbalsīga. Saglabājušās savdabīgas senās kulta, mednieku, darba dziesmas, vēsturiski varoņeposi.
Pazīstamākie tautas mūzikas instrumenti: ačarpans (flautas paveids), apherca (divstīgu lociņinstruments).
Narcavi. Senos abhāzu mītos tā tiek saukta Viņpasaules aizkapa pasaule vai Paradīze. Mirušo ļaužu dvēselēm nonākt Narcavi pa vienīgo tiltu traucē kaķis, kas iesmērē tiltu ar eļļu, bet palīdz suns, kas šo eļļu nolaiza.
Saites.
Abhāzija.
Abhāzijas ķēniņi.
