Aisti
Vēsture. Sākoties Lielajai tautu staigāšanai, aistu sūtņi ap 525.gadu veica garo ceļu līdz Itālijas pilsētai Ravenai pie ostgotu karaļa Teodoriha Lielā, meklējot aizstāvību. Karalis izturējies izvairīgi, un tādēļ aistiem nācās pamest savus apdzīvotos apgabalus pie Vislas grīvas. Savā atbildē karalis nosauc sūtņus par hestiem. Domājams, ka tie bijuši igauņu priekšteči.
Hronikas.
Pūblijs Kornēlijs Tacits – romiešu vēsturnieks (~58.–117.g.) aprakstā Ģermānija min aistu tautu, kas dzīvo Baltijas jūras piekrastē.
Jordans – VI gs. Min stāstā par ģermāņu karaļa Hermanarika uzvaras V gs. pār aistiem un viņu kaimiņiem venetiem (slāviem). Aistus raksturo kā miermīlīgu tautu.
Vulfstana apraksts – normaņu jūras braucējs ap 890.g. Viņš aistus raksturo kā varonīgus un spēcīgus ļaudis. Bagātie dzēruši ķēves pienu, nabagie – medalu. Mirušos ilgi turējuši nesadedzinātus (mūmijas!?), to manta sadalīta tiem, kas uzvarējuši jāšanas sacensībās.
Saites.
Igauņi.
