Argosa
Atrašanās vieta. Grieķijas dienvidos.
Vēsture. Ķēniņš Danajs ar savām 50 meitām bēga uz Rodosu, tad uz kontinentālo Grieķiju, bet tad uz Argosu, kurā paziņoja, ka dievi nolēmuši viņu par Argosas ķēniņu. Par to viņš kļuva pateicoties vilkam, kas iznāca no meža un saplosīja vēršu ganāmpulka barvedi. Argosieši uztvēra to kā zīmi no augšas un atzina Danaju par ķēniņu.
Danajs nosprieda, ka vilka tēlā bija ieradies pats Apolons un veltīja pilsētā tam svētnīcu.
Pausānijs savā „Hellādas aprakstā" vēsta, ka Argosas iedzīvotāji rādījuši vietu, kur krastā izsēdies Danajs ar savām 50 meitām (dēliem?).
IV gs. beigās Argosu ieņēma rietumgotu ķēniņš Alarihs I.
Objekti.
Apolona templis. Uzcēlis Danajs.
Cietoksnis. Uzcēla Danajs.
Atradumi.
Urna ar kremācijas pelniem. 2700 gadu veca vara urna, kurā atrodas pārpalikumi no kremēšanas kopā ar senu apģērba gabalu. Dzeltenā matērija nav satrrunējusi tādēļ, ka vara oksīds no rūsējošās urnas nogalēja mikrobus. Urnā atradies arī kaltēts granātābols, kas varētubūt ziedojums pazemes dieviem. Kremēšana Argosai bijusi ļoti netipiska. Turpat blakus atrasti seši kapi, kuros cilvēki apglabāti tradicionālā veidā.
