Ahmīma
Vēsture. Tā bija ievērojama audēju pilsēta.
V gs.pmē. te ieradās Hērodots. Viņš rakstīja, ka šai pilsētā iedzīvotāji ievēro grieķu tradīcijas, jo te bija daudz grieķu svētnīcu.
Te pielūdza Minu (helēņu laikmetā – Pānu).
Ahmīmā pulcējās pagānu dzejnieki.
Vairākums bagāto zemes īpašnieku, kas dzīvoja Ahmīmā, vēl V gs. bija grieķiski runājoši pagāni. Kareivīgi noskaņotais kristiešu abats Šenuda no Baltā klostera sarīkoja fanātiskus mūku nakts uzbrukumus pagāniem. Visbeidzot mūki uzbruka arī Mina svētnīcai un nozaga Mina statuju. Tomēr kristiešu pozīcijas pilsētā vēl nebija tik spēcīgas un Šenuda tika tiesāts par vandālismu.
Objekti.
Perseja svētnīca.
Mina svētnīca. Tempļa celtniecība tika pabeigta tikai Romas imperatora Trajāna laikā – 115.g.
Šenudas Baltā klostera mūki V gs. uzbruka arī Mina svētnīcai un nozaga Mina statuju.
Viduslaiku arābu ceļotāji to aprakstīja kā pasaules brīnumu. Ibn Džubeirs 1183.gadā to nosauca par „ievērojamāko templi pasaulē” un sīki aprakstījis tā rotājumus, apgleznotos griestus, 40 milzu kolonnas un izmērus (370 x 250 pēdas). Šīs un citi tempļi Ahmīmā tika izdemolēti XIV gs.
Tā drupas bija vēl skatāmas XIX gs.
Tagadējie izrakumi atklāj Mina templi „austrumos no pilsētas un zemāk par tās sienām” (pēc Džubeira). 1898.gadā še tika uzietas divas milzīgas Ramzesa II meitu statujas, kas pierādīja, ka templis attiecās uz XVIII faraonu dinastiju.
Baltais klosteris. Te dzīvojis kareivīgais abats Šenuda ar saviem mūkiem. Tas saglabājies līdz pat šodienai.
Saites.
Senā Ēģipte.
