Aliens

Zelta rītausma, ordenis

Golden Dawn.
Rožukrustiešu dibināts hermētiskais ordenis.

Simbols - krusts ar sarkanu rozi centrā.

Vēsture. 
Avoti. Ordenis ietekmējies no H.Blavatskas Teozofijas biedrības.
Dibināšana. Ordeni dibināja trīs brīvmūrnieki: doktors Viljams Roberts Vudmans (1828.-1891.g.), doktors Viljams Vinns Vestkots (1848.-1925.g.) un Semjuels Lidels Māzers (1854.-1918.g.).
Vudmena veselība bija vāja un viņs praktiski nespēlēja nekādu lomu  Ārējā ordeņa vadīšanā. Viņš nomira vēl pirms otrā ordeņa "Rubīna roze un zelta krusts" (Rosae Rubae et Aureae Crucis) nodibināšanas 1892.gadā, kur praktiskās maģijas augstākās mistērijas apguva tikai izredzētie. "Zelta rītausmas" vadīšana gūlās uz Veskota un Māzera pleciem.
Oficiāli dibināts 1888.gadā Londonā, kad tika izveidota Izīdas-Urānijas svētnīca. Taču jau gadu iepriekš daži tā dalībnieki tika saņēmuši iniciāciju, piemēram, Viljams Batlers Jeitss. 
Saskaņā ar trīs dibinātāju pausto vēsturi, sākumis ordenis bijis kā vācu tāda paša nosaukuma slepenās biedrības atzars. Vācu ordeni vadījusi adepte Anna Šprenhela. Vestkots apgalvoja, ka no Šprenhelas saņēmis rakstisku dokumentu, kas atļāvis viņam vācu rožkrustiešu ordeņa atzaru veidot Anglijā. Viņš bijis pastāvīgā sarakstē ar vācu ordeņa vadītājiem laikā no 1887. līdz 1890.gadam. To stāstīja visiem, kas iestājās ordenī, un tieši šādai leģendai ticēja pirmajos ordeņa darbības gados. Tikai tad, kad cēlās nesaskaņas starp ordeņa līderiem, izrādījās ka to izdomājis ir Veskots, iespējams, kopā ar Vudmanu.
Māzers neņēma dalību sākotnējā mānīšanā, tomēr Vestkots tam atzinās, paņemdams arīdzan godavārdu, ka tas neatklās patiesību nevienam pašam ordeņa biedram.
Tomēr 1900.gadā vēstulē aktrisei Florensai Farrai (1860.-1917.g.), vadošai "Zelta rītausmas" dalībniecei, Māzers tomēr deva mājienus par šo krāpniecību: "Viņš nekad nav kontaktējis ne personīgi, ne arīdzan caur saraksti ar ordeņa Slepenajiem Vadoņiem; viņš vai nu viltojis, vai arī ļāvis viltot šķietamu saraksti, un visus šos gadus mana mēle bija saistīta ar Noslēpuma Zvērestu, ko viņš no manis pieprasīja pirms paskaidroja, ko izdarījis vai arī kam bijis par iemeslu." (citāts no Howe. The Magicians og the Golden Dawn)

Ordeņa organizācija. Ordenī uzņēma gan vīriešus, gan sievietes. Tā uzdevums bija antīkās okultās gudrības atdzimšana. Tika uzskatīts ka senās maģijas un rituālu atjaunošana varētu kalpot personības pilnveidošanai un civiizācijas progresam kopumā.
Iesākumā H.Blavatska noliedza teozofiem stāties "Zelta rītausmā," baidoties, ka tur varētu tikt praktizēta melnā maģija. Tomēr paši Teozofijas biedrības dalībnieki lūdza viņai atcelt šo lēmumu, un viņa piekāpās. Grupa ar 21 dalībnieku iestājās Teozofu biedrībā, kā zīme par partnerību.
Māzers ordeņa sistēmā ieviesa vienkāršotu ēnohiskās maģijas versiju, ko bija saņēmis vizionārs Edvards Kellijs no garu hierarhijas XVI gs. beigās.
Ordeņa biedru kandidātus pārbaudīja ar astrālo projekciju palīdzību, kā rezultātā ticis pārbiedēts A.Konans-Doils, kas tā arī ordenī neiestājās. Arī citi ordeņa kandidāti sūdzējās par aizdomām, ka, izmantojot astrālās metodes, tiek ietekmēta un zondēta viņu psihe.

Otrais ordenis. Vēlāk ordeni vadīja Moina Māzere. Tad, 1919.gadā tajā iestājās Dions Forčuns (1890.-1946.g.), kas vēlāk dibināja savu okulto ordeni - Iekšējās Gaismas ordeni.
Otrā ordeņa galvenie apmācības elementi bija astrālā projekcija un ar to cieši saistītā darbība.
1898.gadā ordenim grasījās pievienoties A.Konans-Doils, taču pārdomāja.

Grupa "Sfēra." Kad starp ordeņa vadītājiem uzradās konflikti, daži ordeņa dalībnieki mēģināja paši nodibināt astrālos kontaktus ar Slepenajiem Valdniekiem, lai turpinātu pierakstīt viņu mācību. Tādu grupu, kas izveidojās "Zelta rītausmas" iekšienē, vadīja Florenss Farrs. Grupu sauca par Sfēru, un tā regulāri vācās uz nodarbībām.
1897.gadā Māzers padarīja Farru par ordeņa Londonas atzara vadītāju Vestkota vietā.
"Sfērā" bija 12 dalībnieki, kas satikās katru svētdienu pusdienlaikā lai "koncentrētu augšanas, virzīšanās un attīrīšanās spēkus." Viens no pirmajiem grupas dalībniekiem bija doktors Roberts Viljams Felkins (1858.-1922.g.), vēl - F.L.Gārdners. Grupas nosaukums cēlies no simbola "Zvaigžņu karšu un Dzīvības koka, kas projicēti sfērā." (attēls publicēts Izraēļa Regarda grāmatā "Zelta rītausma")
12 dalībnieki nostājās aplī vienādos attālumos cits no cita. Apļa centrā atradās būtne, ko viņi sauca par "ēģiptiešu astrālu,"  Meistars, no kura Farra saņēma informāciju savai grupai.
1901.gadā "ēģiptiešu astrāls" paziņoja, ka tam grupa jāpamet, jo pacelšoties augstākā līmenī. "Sfēras" locekļi kādu laiku vēl tikās, novietojot apļa centrā "Svēto Grālu." 
1902.gadā Londonas svētnīcas svarīga dalībniece Enija Hornimana (1860.-1937.g.) paziņoja, ka atrodas astrālā kontaktā ar vienu no Slepenajiem Valdniekiem, ko sauca par Purpura Adeptu. Viņa pieprasīja veikt attīrošu rituālu, bet "Sfēras" dalībnieki kādu laiku jau bija pārtraukuši savas tikšanās.

Ordeņa Slepenie Vadoņi. Māzers un viņa sieva (dzimusi Mina Bergsone, slavenā franču filozofa Anrī Bergsona māsa) telepātiskā veidā saņēma no kādām "apgaismotām hierarhijas būtnēm" - Slepenajiem vadoņiem. Tie diktēja mācības un rituālus, kas vēlāk iegūla otrā ordeņa pamatos. Māzers tā arī nekad neiespēja sakarīgi paskaidrot, kas tad šie Vadoņi bija. Tie varēja būt arī gari, tomēr laikam pats Māzers sliecās uzskatīt tos par dzīviem cilvēkiem.
Savā slavenajā 1896.gada manifestā Māzers sevi nosauca par "to slepeno un nezināmo magu Galveno Adeptu un Sūtni, kas ir slēptie īstās rožkrustiešu gaismas maģijas gudrības valdnieki." Par Vadoņiem "...nevaru pastāstīt neko. Es pat nezinu to Zemes vārdus. Es zinu tikai to  slepenās iesaukas. Es ļoti reti redzu tos fiziskā ķermenī, un šais retajos gadījumos viņi pie manis ieradās astrāli tai laikā un tai vietā, kuras jau bija laikus norunātas mūsu astrālo tikšanos laikā.
Es pieņemu, ka patiesībā viņi ir cilvēki un dzīvo mūsu pasaulē, taču viņiem piemīt neticams, pārcilvēcīgs spēks.
Kad tādas tikšanās notiek publiskās vietās, viņu tēlos un apģērbā nav nekā tāda, kas izceltu tos no apkārtējiem, izņemot pašu izskatu un transcedentālās veselības un fiziskās enerģijas sajūtu (neatkarīgi no tā, vai tie parādās jauni vai padzīvojuši), kas viņiem ir raksturīgas vienmēr; citiem vārdiem,viņi pieņem fizisko tēlu, kas tradicionāli asociējas ar Dzīvības Eliksīra pārvaldīšanu.
No otras puses, kad tādas tikšanās noris vietās, kurās nevar viegli iekļūt no Ārējās Pasaules, viņi manā priekšā parādās simboliskās mantijās un regālijās." (citāts no Howe. The Magicians og the Golden Dawn)
Māzers un viņa sieva Mina bija spēcīgi mediji, kas kontaktējās ar Slepenajiem Vadoņie, izmantojot dažādas spirituālistu metodes, piemēram, astrālo projekciju.
"Gandrīz visas Otrā ordeņa zināšanas es saņēmu dažādos veidos, starp kuriem bija gaišredzība, astrālā projekcija - kā viņu, tā arī mana, - galds, gredzens un disks, reizēm atklāta balss, dzirdama arī manai parastajai ausij, un Vestīgijas ausij; palaikam es to pārrakstīju no grāmatām, kas noslēpumainā veidā parādījās manā priekšā un izgaisa, kad darbs bija pabeigts; reizēm tas notika astrāli tikšanos laikā noteiktā, iepriekš man nezināmā vietā, un šīs tikšanās vienmēr notika vienā un tai pašā, paliekot nezināmā veidā, tāpat kā tās retās tikšanās, kas starp mums notika, kad es biju fiziskā ķermenī."

"Zelta Rītausma" un Taro kārtis. Taro kāršu maģiskais pielietojums nesasniedza augstu līmeni līdz pat brīdim kamēr šo praksi neiekļāva "Zelta rītausmas" Hermētiskajā ordenī. Viens no organizācijas medijiem Semjuels Lidels Māzers sastādīja pilnu Taro kāršu komplektu - tik precīzu un sarežģītu, kāds nebija radīts jebkad iepriekš. Par pamatu ņēma franču okultistu kārtis, tomēr Māzera komplicētības līmenis bija augstāks. Taro mācība tika saņemta no Slepenajiem Vadoņiem, un, droši vien, ir lielākais no "Zelta Rītausmas" sasniegumiem. Tās veido plaši izplatīto mūsdienu Taro kāršu struktūru, lai gan eksistē arī citas sistēmas.
"Zelta Rītausma" bija pirmā okultā organizācija, kur kā astrālās atslēgas izmantoja Vecāko Arkānu. Taro kāršu Arkāna apraksts parādās šifrētā "Zelta Rītausmas" manuskriptā. Nav iespējams noteikt tā autoru, droši vien, tas ir Māzers.

Dalībnieki.
Māzers. 
Mina Māzere. Māzera sieva.

Florensa Farra. Skaistule, pazīstama Londonas aktrise. Darbojoties ordenī, viņa pazaudēja zināmu interesi par laicīgo dzīvi, sakariem ar daudzajiem vīriešiem (viņas mīļāko skaitā bija Bernands Šovs, dzejnieks V.B.Jeitss u.d.c.). Jeitss nosauca tās augošo ezotērisko interesi par "nepiesātināmu, postošu ziņkāri." Galu galā Farra veltīja sevi ezotēriskiem pētījumiem Britu muzejā. 1912.gadā viņa pameta Angliju un devās uz Ceilonu, kur strādāja par direktori meiteņu pansijā.

Alans Benets. Alistera Kroulija māceklis. Arī pameta Angliju ap gadsimtu miju, apmetās Ceilonā un kļuva par budistu mūku.

Avoti.
Ithell Colquhoun. "Sword of Wisdom: MacGregor Mathers and the "Golden Dawn." Ņujorka: G.P.Putnam's Sons, 1975.g.
Ellic Howe, "The Magicians of the Golden Dawn: A Documentary History of a Magical Order 1887-1923." 1972.g.
Darcy Ku:ntz (redaktors un tulkotājs) "The Complete Golden Dawn Cipher Manuscript." Rdmonds, WA: Holmes Publishing Group, 1996.g.
Israel Regardie. "The Golden Dawn: A.Complete Course In Practical Ceremonial Magic (1938-1940)." St.Paul, MN: Llewelyn, 1989.g.

Saites.
Ezotērika un ezotēriķi.