Ziemeļblāzma
Elektrizēto gāzveida daļiņu plūsmas spīdēšana Zemes atmosfēras augšējos slāņos pārsvarā polārajos apgabalos un to tuvumā.
Apraksts. Tā dēvētās polārās cepures jeb apgabali, kuros Zemes jonosfērā iekļūst daļa Saules vēja, cita starpā radot vizuālās parādības (gāzu spīdēšanu), kuras mēs sacam par ziemeļblāzmām.
Gadījumos, kad Saules viela no vainaga tiek izmesta lielākā daudzumā un izmestās daļiņas kustas lielākā ātrumā, Saules vējš pieņem vētras apmērus un, nonākot līdz Zemei, izraisa izmaiņas tās magnetosfērā un jonosfērā – tās tiek saspiestas un elektrizētas. Elektriskās izlādes vētras laikā var novērot kā dažāda veida ziemeļblāzmas/dienvidblāzmas - blāzmu gaisma rodas no elektrizēto atmosfēras gāzu spīdēšanas.
No poliem attālākos platuma grādos ziemeļblāzma – ja tā vispār ir novērojama – parasti, ar neapbruņotu aci vērojot, ir redzama sarkanās krāsās.
Izpētes vēsture. Senākais, pētniekiem līdz šim zināmais iespējamais ziemeļblāzmas vēsturiskais novērojums, redzēto parādību raksturojot kā “sarkanu spīdumu kas rietumos pacēlās pie debesīm un bija redzams 2 stundas,” bija izdarīts Bābelē Nabukadnēcara II valdīšanas laikā, 567.gadā, naktī no 12. uz 13.martu. Ziņu par novērojumu babiloniešu ķīļrakstā bija iespiedis māla plāksnītē, kuru līdz ar citām līdzīgām, aptuveni 3000 plāksnītēm ar seno babiloniešu regulāri veikto astronomisko novērojumu pierakstiem un to astroloģiskiem skaidrojumiem XIX gs. uzgāja senās Babilonijas un Asīrijas pēdējās galvaspilsētas Nīnives drupās.
1872.gadā Bārnsteiplā, Anglijā pie debesīm bija redzama sarkani spīdoša ziemeļblāzma, kas stiepās no zenīta līdz pat dienvidu apvārsnim.
1892.gadā vācu fiziķis Martins Brendels (Martin Brendel) uzņem pirmo veiksmīgo ziemeļblāzmas fotogrāfiju. Lai gan attēls bija diezgan izplūdis, tajā joprojām bija skaidri atpazīstama neparastā dabas parādība. Tiesa, fotogrāfija bija melnbalta.
Pirmās krāsainās ziemeļblāzmas fotogrāfijas uzņemšanas precīzs laiks nav zināms, bet tas visticamāk noticis XX gadsimta 50.gadu sākumā - pirmā krāsainā ziemeļblāzmas fotogrāfija publicēta žurnālā „Life” 1953.gadā.
Interesanti! Daži fantastikas rakstnieki apcerējuši versiju, ka ziemeļblāzma ir Ārpuszemes saprāta kontakta veids.
Raksti.
Senākie rakstītie avoti par ziemeļblāzmu novērojumiem tapuši VII gs.pmē. Asīrijā.
Saites.
Saules vējš un Saules vētras.
