Zemesvēzis
Mēdz dēvēt arī par racējcirceni.
Pieder kukaiņu kārtai, un, kaut gan ir posmkājis, tāpat kā vēzis un arī vizuāli abi ir līdzīgi, vairāk kopīgā tam ir ar circeņiem (radītās skaņas, pārvietošanās lecot). Pasaulē kopuma ir ap 70 zemesvēžu sugām.
Latvijā sastopams Eiropas zemesvēzis (Gryllotapa grullotapa L.) Novērots, ka tie visbiežāk sastopami Latvijas piejūras zemienē un Zemgalē. Tiem patīk irdena, ar kūtsmēsliem mēslota un kūdraina augsne, tādēļ tos bieži dārzā ievazā, iegādājoties melnzemi.
Zemesvēži mitinās apslēptā alu labirintā, ko izrok mitrā un irdenā augsnē. Virs zemes izlien reti, galvenokārt tumšajā laikā.
Savas aktivitātes sāk maijā, kad tiem ir pārošanās laiks. Par to klātbūtni liecina specifiskas skaņas - tāda kā čirkstēšana. Šo "dziesmu" rada zemesvēžu tēviņi ar saviem priekšspārniem, tos berzējot vienu gar otru, kad dodas partneres meklējumos un pūlas to ievilināt savā alā. Zemesvēži "dzied" tikai krēslā, mitrā un siltā laikā. Skaņas rada arī zemesvēžu mātītes, taču daudz klusāk un tikai tad,kad tām draud briesmas.
Zemesvēžu tēviņi pēc apaugļošanas iet bojā, tādejādi mātītes tiek gan pie pēcnācējiem, gan pie mitekļa. Tajā mātītes 30-40 cm dziļumā ierīko ligzdas - perējamās kameras. Svarīgi, lai ligzdā būtu pietiekami silti, tādēļ mātīte apgrauž to augu saknes, kas aug virs ligzdas un traucē. Mātītes dēj olas vienu reizi mūžā - dažādā laikā, sākot no maija līdz jūlijam, taču ir ļoti ražīgas - 100-300 un patvairāk olu. Jau 2-3 nedēļas pēc olu izdēšanas izšķiļas jaunie zemesvēzīši.
Ja zemesvēžu kāpuri ir izšķīlušies pavasarī, tad tikai nākamā gada rudenī tie var būt izauguši par pieaugušiem zemesvēžiem. Savukārt, tie, kas izšķīlušies vasaras vidū, tikai tešajā vasarā kļūst par pieaugušiem zemesvēžiem. Kopējais attīstības ilgums no olas līdz pieaugušam īpatnim ir vismaz 2 gadi. Tiklīdz mazuļi pamet ligzdu, tā māte iet bojā.
Visās attīstības stadijās zemesvēži aktīvi barojas. Kāpuri barojas galvenokārt ar augsnes trūdvielām un sīkām saknēm, bet pieaugot to ēdienkartē lielāks īpatsvars ir dzīvnieku izcelsmes barībai. Bada apstākļos piekop arī kanibālismu - vecākie apēd jaunākos. Pieaugušiem zemesvēžiem saknes ir tikai papildēdiens. Tomēr zemesvēžiem ļoti patīk tomātu, salātu un redīsu jaunie dīgsti.
Pieaudzis zemesvēzis var būt 3,5-6 cm garš, tikko izšķīlušies kāpuri ir tikai dažus mm gari.
Zemesvēži nodara būtisku kaitējumu dārzā, jo apgrauž augu saknes. Lai ar tiem cīnītos, to apdzīvotajās teritorijās iestāda tiem netīkamus augus - ķiplokus, samtenes, fritilārijas, krizantēmas, arī kaņepes.
