Zadara
- Detaļas
- Publicēts 28 Septembris 2019
- 2036 skatījumi
Pilsēta Horvātijā, iekārtota uz 1 km garas un 400 m platas pussalas.
Vēsture. Romiešiem pilsēta bija dikti iepatikusies. Viņi tai piešķīra otru augstāko pilsētas klasi – municipium.
Ceturtā krusta kara (1202.-1204.g.) laikā venēcieši ierosināja krustnešu karaspēkam doties nevis pret musulmaņiem, bet gan sagrābt vienu no lielākajām Adrijas jūras tirdzniecības pilsētām – Zadaru, lai pakļautu to savai kontrolei. Krustnešiem būtībā bija vienalga, pret ko karot, galvenais – lai gūtu pēc iespējas lielāku laupījumu. Šī pilsēta tajā laikā piederēja Ungārijas karalim, kurš pats gatavojās piedalīties krusta karā pret musulmaņiem. Pēc Zadaras un vairāku citu Adrijas jūras piekrastes tirdzniecības pilsētu ieņemšanas krustnešu karapulki, kopā ar Venēcijas karavīriem, devās uz Konstantinopoli, it kā lai palīdzētu atgūt troni pirms dažiem gadiem gāztajam imperatoram.
Kādu laiku pēc tam Zadara bija venēciešu pakļautībā, tad to regulāri apdraudēja turki.
II Pasaules karā to nopostīja par 65%.
Balkānu kara laikā tika bombardēta 1991.-95.gados.
Tagad pilsētā ir 75 000 iedzīvotāju, pārsvarā dzīvo pilsētas jaunajā daļā.
Aplūkojamie objekti.
Vecpilsēta. Ar marmoru izklātas ieliņas, baznīcas, romiešu celtņu drupas un unikālās "Jūras ērģeles."
Romiešu forums. Skvērs futbola laukuma lielumā. Iekārtots I gs.pmē.
Sv.Donāta dievnams. Celts IX gs.
Sv.Marijas klosteris. Dibināts 1066.gadā. te atrodas vērtīga kolekcija.
Cafe Lovre. Moderni iekārtota ar akmeni un stiklu. 11.gs. te bijusi baznīca, to var apskatīt kafejnīcas pagalmā.
Dienvideiropas vecākā universitāte. Vairāk kā 600 gadu veca.
Pareizticīgo baznīca. Uzbūvēta uz sena romiešu tempļa drupām.
Sv.Anastasijas baznīca. Lielākā Dalmācijas reģionā. Celta XII gs.
Vecpilsēta. Visas pussalas garumā iet iela, no tās atiet sānieliņas.
Pilsētas jaunā daļa. No pussalas uz to ved gājēju tilts.
Zadaras arheoloģijas muzejs. Nesen restaurēts. Te ir vairāk nekā 100 000 eksponātu sākot no paleolīta līdz pat viduslaikiem.
Jūras ērģeles. Zem akmens pakāpieniem, kas ieved jūrā, paslēptas 35 stabules, kas spēlē mūziku atkarībā no jūras viļņošanās. 2006.gadā ieguva Eiropas balvu par labāko urbānisko sabiedrisko vietu. Arhitekts Nikolass Basičs.
Sveiciens saulei. Saules sistēmas modelis, kas iebūvēts promenādē. Arhitekts Nikolass Basičs.
Saites.
Horvātija.
