Žukovs, Georgs (1896.-1974.g.)
Krieviski - Георгий Константинович Жуков.
Krievpadomju karavadonis.
Dzīvesgājums. Padomju Savienības maršals kopš 1943.gada.
Četrkāršs Padomju Savienības varonis - 1939., 1944., 1945., 1956.gados.
KP biedrs kopš 1918.gada.
II Pasaules karā komandējis virkni armiju un frontu, kas piedalījās Pēterpils un Maskavas aizstāvēšanā, karojis Halkingolā.
1941.gadā komandēja Rezerves fronti, kas ilgās un niknās kaujās augustā-septembrī likvidēja Jeļnas izvirzījumu Smoļenskas apgabalā.
No 1942.gada augusta Aizsardzības tautas komisāra 1.vietnieks un virspavēlnieka vietnieks.
Koordinēja frontu sadarbību Staļingradas kaujā.
Komandējis 1.Ukrainas un 1.Baltkrievijas frontu armijas, kas piedalījās Vislas-Oderas un Berlīnes operācijās 1944.-1945.gados.
1945.gada 16.aprīlī sarkankrievu karaspēks - 1.Baltkrievijas fronte G.Žukova vadībā un 1.Ukrainas fronte I.Koņeva vadībā, sāka uzbrukuma operāciju Berlīnei.
1945.gada 8.maijā pieņēmis nacistiskās Vācijas kapitulāciju.
Pēc kara ieņēma amatus: padomju karaspēka grupas Vācijā virspavēlnieks, Sauszemes karaspēka virspavēlnieks 1945.-1946.gados, ministra 1.vietnieks 1953.-1955.gados, aizsardzības ministrs 1955.-1957.gados, KP CK loceklis 1953.-1957.gados, KP CK prezidija locekļa kandidāts un loceklis 1956.-1957.gados, PSRS AP deputāts 1941.-1958.gados.
Apbalvots ar daudzām medaļām un ordeņiem, to starpā ar augstāko krievpadomju "Uzvaras" kara ordeni.
1947.gada 21,februārī KP plēnumā Maskavā Žukovu izslēdza no KP CK sastāva. Tai pat dienā viņš rakstīja vēstuli Staļinam - pieņemt viņu un uzklausīt, uz ko Staļins nekā nereaģēja.
Žukovs Odesā. Staļins Žukovu noņēma no visiem amatiem Maskavā un nosūtīja uz Odesu par kara apgabala komandieri. Par šo viņa biogrāfijas posmu gandrīz pilnībā trūkst ziņu.
Viņš esot organizējis (nav dokumentāla apstiprinājuma) bandītu nošaušanas naktīs uz ielām bez tiesas un izmeklēšanas. Tamdēļ pilsētas partijas vadība lūgusi Ņ.Hruščovu aizvākt savdabīgo ģenerāli no pilsētas, ko arī izdarīja - nosūtīja viņu uz Urāliem.
Šis Žukova dzīves posms daļēji parādīts krievu daudzsēriju kinofilmā "Likvidācija," viena no krievu pēdējo desmitgažu lieliskākajām filmām, diemžēl, gandrīz bez jebkāda vēsturiskā patiesīguma.
Urālos. Tur viņš dzīvoja Sverdlovskā, čekisti noklausījās visas viņa sarunas.
Tad 1950.gadā viņu izvirzīja kā deputāta kandidātu PSRS AP vēlēšanās.
Pēc Staļina pavēles iekļāva delegācijas sastāvā uz Poliju.
Miris 1974.gadā.
Aplūkojamie objekti.
Bareljefs Odesā. Atradās uz Primorskas Kara komisariāta (Приморский военкомат) sienas. Agrāk PSRS laikā ēkā atradās Odesas Kara apgabala štābs. Vairs nevar aplūkot, jo ukraiņu varas iestādes to 2019.gadā noņēma.
Piemineklis Harkovā. 2019.gadā ukraiņu patrioti pieminekli demontēja, taču pilsētas varas iestādes (mērs Genādijs Kerness) to atjaunoja. Otro reizi to demontēja armijnieki krievu-ukraiņu kara laikā 2022.gada 17.aprīlī.
Stēla Dņeprā. Tāda ar nosaukumu "Maršala Žukova laukums" (Площадь маршала Жукова) atradās D'ņeprā, līdz to 2022.gda 3.maijā demontēja. Laukuma gan ar tādu nosaukumu pilsētā nekad nav bijis. Iespējams, demontētās sienas daļas izstādīs Totalitārisma muzejā, kuru plāno atvērt Dņeprā.
Avoti.
Žukova memuāri.
