Zvani
Arheologi uzgājusi ap 3000 gadu vecu asīriešu zvanu ar ļauno garu attēliem. Senajā Ēģiptē, Grieķija un Senajā Romā daudzās pagānu svētnīcās bijuši zvani.
Dažādos reliģiskajos kultos bijis uzskats, ka zvanu skaņas ir maģisks lidzeklis visādu nešķīstību atgainīšanai. Šo pagānisko priekšstatu pārņēma arī jaunradusies kristietība.
Zvani kristietībā. Katoļu leģenda zvanu rašanos attiecina uz V gs. Itāliju. Bīskaps Paulīnijs Nolas pilsētā, pastaigādamies pa lauku, sācis lūgt Dievu, lai tas paveic kādu brīnumu. Piepeši bīskaps izdzirdis, ka zilās lauku puķes - zvaniņi sāk brīnišķīgi skanēt. Lai atzīmētu šo brīnumu, Paulīnijs pavēlējis izliet no vara milzīgu zvaniņa ziedu un uzkārt to baznīcas smailē. Tas tad nu esot bijis pirmais zvans.
Uz senajiem zvaniem katoļu dievnamos var sastapt uzrakstus: "Lieku bēgt dēmoniem," "Zvanot aizdzenu pērkonu, zibeni, sērgas, sātanu un ļaunu cilvēku."
Saites.
Maģija.
Reliģijas un reliģiozitāte.
