Ziemeļu labirinti, babiloņi
Лабиринты ceвeрныe.
Вавилоны - vietējo iedzīvotāju nosaukums.
Senas no akmeņiem veidoti celiņi koncentrisku spirāļu formā, kas atrodami Krievijas Eiropas ziemeļjūru piekrastēs un Norvēģijā.
Atrašanās vieta. Krievijas Eiropas daļas ziemeļu piekrastes rajonos - Barenca, Baltās un Baltijas jūru krastos; Krievijas un Norvēģijas teritorijās.
Apraksts. Kopējais to skaits Krievijas teritorijā ir ap 500 gabaliem, to diametri variē no 5-30 m.
Parasti "babiloņi" atrodas salās, pussalās vai upju ietekās. Sastopami pa vienam vai grupās (kā Solovecu salās). Reizumis to tuvumā atrodamas arī akmeņu kaudzes un sakrāmētu akmeņu sienas.
Dažos labirintos uzietas seno cilvēku apmetnes, kas datētas ar I g.tk.pmē.
Labirintus iekārtojuši ne tikai sāmi, bet arī, oiespējams, kādas radniecīgas senākas iedzīvotāju grupas, kā, piemēram, Keretas (Кереть) ciema apkārtnē Krasnajaludas pussalā (полуостров Красная Луда).
Labirintu iekārtošanas iemesli nav zināmi. Sāmi uzskata, ka "babiloņi" iekārtoti par godu seidiem - dievībām, kuru iekārtošanu, savukārt ,piedēvē vēsturiskām un mīriskām personām (milžiem vai punduriem).
Hipotēzes. Ne krievu, ne norvēģu zinātnieki savos pētījumos nav nonākuši pie vienotas teorijas. Tiek izvirzītas vairākas hipotēzes:
- Vieta izklaidēm un kulta dejām. Patiesi, gar akmens sienām ir ērta staigāšana, taču nav skaidrs kā vajadzētu kustēties garam gājienam, kad pirmais no galvgaļa nonāk spirāles centrā - t.i. strupceļā;
- Maģisks kalendārs vai dators. Ja šamanis pārvietosies gar spirāles sienu saskaņā ar īpašiem noteikumiem, tad viņš it kā varēs pareģot precīzu dienu skaitu tekošajā gadā, pavasara sākuma datumu, aptumsumus utt. Tā vai citādi, taču zināšanas par kaut kādiem akmens struktūrā iešifrētiem datiem varēja ne tikai sekmēt šamaņa darbību, bet arī vairoja viņa autoritāti līdzcilvēku acīs;
- Aizsargtīkli. Bija domāti mirušo dvēseļu apmulsināšanai ar mērķi, lai tie nevarētu atgriezties pie dzīvajiem;
- Maģiski zivju ķeršanas tīkli. Salīdzinot labirintu konstrukciju ar zivju ķeršanas ierīcēm "вентерь" vai "тайник," ko izmantoja vēl XX gs. vidū, daži zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka labirinti kalpojuši maģiskiem rituāliem zivju loma palielināšanai;
- Lamatas zivīm. Tika izvirzīta hipotēze, ka bēguma laikā dziļūdens zivis (донная рыба) nepaspēja atrast izeju no labirintiem un paika guļam uz akmeņainā pamata par prieku vietējiem zvejniekiem. Tā kā labirinti saistīti ne tikai vienkārši ar jūras krastu, bet gan ar bagātām zivju vietām, tad šī hipotēze ir ieklausīšanās vērta. Tomēr ir arī pretarguments - daļa labirintu ierīkoti pārāk tālu no ūdens un paisuma laikā neapplūst.
Novadpētnieki un vēsturnieki joprojām labirintu sakarā "lauž šķēpus." Līdzīgi senajiem, arī mūsdienās ceļ tādus labirintus - pirmais atrodams Arkaīmā, otrs - Medvedicas grjadā. Labirintus mūsdienās labprāt apmeklē tūristi.
Saites.
Seidi.
