Varbūtība
Notikumu atgadīšanās iespējamība.
Varbūtība monētas mešanas gadījumā ir 1/2. Varbūtība izvilkt konkrētu kārti no 5 kāršu kavas ir 1/5. Protams, šāda notikumu attiecība noteikta empīriski, nevis eksperimentāli.
Vēsture. XIX gs. angļu matemātiķis Džordžs Buls vienādas varbūtības pierakstīšanu notikumiem nosaucis par "vienādu nezināmības sadalījumu." To viņš attiecināja uz notikumiem, par kuriem nav zināms, vai tie atšķiras pēc varbūtības.
XIX gs. vācu zinātnieks Johans fon Kriss šo postulātu nosauca par "nepietiekama pamatojuma principu" un runāja par "pārliecinošu pamatojumu," ja bija pieejami dati par notikumiem.
XX gs. angļu filozofs un ekonomists Dž.M.Keins šo postulātu sauca par "indiferences postulātu." "Nav tādu varbūtības likumu, kam piemistu likumu spēks, lai diktētu notikumu gaitu." /Ayer A.J., "Scientific American," CCXIII, 44, 1965.gada oktobris/
Loģisko disonansi, kas rodas, izmantojot šo principu, iztirzāE.G.Borings savā rakstā "Statistiskā varbūtība kā dinamiskais līdzsvars" /Boring E.G., "Statistical Frequencies as Dynamic Equilibria," "Psychological Review," XLVIII, 279.-301.lpp., 1941.g./
Eksistē matemātiskas metodes kā aprēķināt varbūtību. Tās saistītas ar varbūtības teorijas loģiku, nevis ar reāliem notikumiem. Ir tabulas ar "safabricētu" varbūtību - garas skaitļu virtenes un zinātnieki tās uzskata par labi atbilstošām viņu matemātiskajiem modeļiem.
Varbūtības teorija.
Saites.
Būtība.
