Aliens

Velna lodes, Austrālijas

Apvidus Austrālijas Ziemeļu teritorijās, kur atrodamas akmens lodes.

Atrašanās vieta. Austrālija, Ziemeļu teritorijas, 115 km no Tenatkrīkas (Tennath Creek) pilsētas. Šeit ir neliela reģionāla lidosta. Ceļotāji parasti šeit ierodas no Dārvinas.

Apraksts. Plašā līdzenumā izkaisīti milzīgi neparastu formu granīta akmeņi. Daži no tiem sasniedz 6 metru diametru. Īpaši pārsteidzoši tas izskatās saullēktā un saulrietā, mainoties apgaismojumam, laukakmeņi sāk "mirdzēt," un to krāsa mainās no gaiši rozā līdz tumši sarkanai.
Šai vietā nodibināts Velna bumbu rezervāts.

Ģeologi šo akmeņu vecumu lēš uz vairākiem miljoniem gadu. Sākot ar dzesējošās magmas izdalīšanos uz zemes virsmu, pamazām izveidojās granīts, un tā augšpusē atradās mīksts smilšakmens, kas laika gaitā tika pakļauts erozijai un nosēdās, un granīts, gluži pretēji, iznāca uz virsmas. Akmeņu plaisāšanas galvenais iemesls ir straujas temperatūras izmaiņas, kas piespieda akmeni atkārtoti sarauties un paplašināties.

Velna bumbas un aborigēni. Austrālijas aborigēni šīs zemes sauc par karl-karl, ko burtiski tulko kā "apaļi laukakmeņi." Viņi uzskata šo vietu par svētu un tic, ka pats velns reiz to apmeklējis. Saskaņā ar leģendu, tieši pastaigas laikā šajā ielejā velns noaudis galvas saiti, kas nepieciešama visiem vīriešiem, kuri ir pakļauti iesvētīšanas rituālam. Tiesa, šīs darbības laikā viņš nometa vairākus matus, kas nokrita zemē un pārvērtās sarkanos akmeņos. Tomēr, kā saka paši pamatiedzīvotāji, šī "pasaka" par granīta bumbiņu izcelsmi tika izgudrota īpaši svešiniekiem. Kaiteti cilts aborigēniem ir sava versija, kas izskaidro laukakmeņu izcelsmi. Viņi tic, ka akmeņi ir varavīksnes čūskas olas, cilvēces un visu dzīvo cilts cilts.
Visas aborigēnu ciltis šo vietu ciena un uzskata par svētu. Jebkura iejaukšanās viņam tiek uzskatīta par zaimošanu. XX gadsimta vidū netālās pilsētas Alisspringsas varas iestādes noņēma vienu no laukakmeņiem un uzstādīja to kā daļu no piemiņas Džonam Flintam. Tā kā ierēdņi neziņoja cilts vecākajiem par savu rīcību, izcēlās skandāls, un jau XX gadsimta 90.gados viņiem bija jāatdod akmens vietā. Pēc šī incidenta rezervāts palika neaizskarams.
Pašlaik aborigēni ir likumīgie rezervāta īpašnieki. Viņi šīs tiesības saņēma 2008.gadā un vienlaikus nodeva zemi uz nomu Austrālijas parka dienestam uz 99 gadiem. Tagad parku kontrolē uzreiz divas partijas: valdība un pamatiedzīvotāji.

Rezervāts. Tūristus šeit neved, tāpēc ceļojums jāveic pašam. Tomēr katru gadu no maija līdz oktobrim šeit tiek organizētas interesantas "tiešraides" programmas, kas ietver iepazīšanos ar parku, kā arī ar Austrālijas pamatiedzīvotāju aborigēnu vēsturi, kultūru, tradīcijām un dzīvi. Daudzi cilvēki šeit ierodas ar nakšņošanu, te ir kempings. 

Saites.
Austrālijas aborigēni.
Dabas parki.
Ziemeļu teritorijas.