Aliens

Vrangeļa sala

Sala Krievu arktikā starp Austrumsibīrijas un Čukču jūrām.
Sala nosaukta jūrasbraucēja Ferdinanda Vrangeļa vārdā.

Ģeogrāfija. Platība - 7700 kvkm, trešdaļu salas aizņem kalni. Senatnē labvelīga vide mamutiem bija tikai pārpurvota zemiene, ko šodien sauc par Akadēmijas Tundru.

Vēsture. Āpmēram pirms 10 000 gadiem klimats palika siltāks, līdz ar ledus kušanu pacēlās Pasaules okeāna līmenis un pakāpeniski applūda zemes šaurums, kas Vrangeļa salu savienoja ar kontinentu.
Vrangeļa salā mamuti izmira tikai pirms 3700 gadiem, pēdējie dati rāda, ka tikai mazliet pirms ēru mijas. Tiesa, salas mamuti bija mazāki izmērā nekā kontinentā esošie mamuti. To izmiršanas iemesli nav zināmi - medības, slimības, izolētās populācijas mazskaitlīgums vai pārtikas trūkums.
Tomēr interesanti, ka paši jaunākie atrastie mamuti salā pēc vecuma sakrituši ar senāko cilvēku apmetni salā - Velna gravu (Čortov ovrag).
1940.gadā salā ieveda ziemeļbriežus.
Sala 1976.gadā kopā ar blakus esošo Haralda salu pasludināta pa dabas rezervātu, kas ir tālākais uz ziemeļiem esošais dabas rezervāts pasaulē.
Sala atzīta par UNESCO Dabas mantojuma objektu.
2007.gadā ziemas lietu un tiem sekojoš'pārtikas trūkuma dēļ gāja bojā gandrīz visi 1940.gadā ievestie ziemeļbrieži - no 6000 galvu lielā ganāmpulka palika tikai kādi 150.

Izpēte. 1990.gadu sākumā Pēterpils universitātes ģeogrāfs Sergejs Vartanjans pierādīja, ka tieši šeit mituši pēdējie pasaules mamuti, kas izmira pirms 3700 gadiem. Ieprieks tika uzskatīts, ka 6300 gadu agrāk. Sensācija radās arī tādēļ, ka Vrangeļa salas mamuti bija gandrīz divas reizes mazāki augumā nekā to radinieki Jakūtijā un Amerikā - to augums mazliet nesasniedza 2 metrus.
Zviedru zinātnieki izpētījuši Vrangeļa salas mamutu genomu. Viņi konstatēja, ka ģenētiskā daudzveidība palika stabila un pat nedaudz palielinājās līdz pat izmiršanai.
2011.gada ekspedīcija. Šī starptautiskā paleontologu ekspedīcija notika ar Paulsena fonda finansiālo atbalstu. Otrajā kuģa brauciena dienā ekspedīcija sasniedza Vrangeļa salu un izsēdās malā Somņiteļnajas līcī. Jau uzreiz Mamutu upes ielejā tika uzieti pirmie mamutu ilkņi labā stāvoklī.
Atrasti vairāk kā 50 mamutu atlieku fragmenti - kauli, ilkņi, zobi. Par rezultātiem Aliens.lv vēl neko nezin.

Daba. Salas florā ir vairāk kā 300 augu sugu, daudz endēmiķu.

Aplūkojamie objekti.
„Velna pirksts.” Svēts tlinkitu ciltij. Simboliski attēloja to kalnu, uz kura tlinkitu senči glābās no Plūdiem. 

Velna gravas apmetne. Paleoeskimosu apmetne pirms 3300 gadiem. Zosveidīgo, roņu kauli, nav mamutu atlieku. Visdrīzāk cilvēki sezonāli ieradās pavasarī, medīja zosis un rudenī devās prom. 

Saites.
Dabas parki. 
Ziemeļu ledus okeāns.