Volīnijas kņazi
Vladimirs Volodarevičs (1141.-1152.g.). Vladimira Volodareviča valdīšanas laiks Galīcijā. Baugaines sindu un dienvidu sudāvu izkaušanas sākums. Iekaroja Volīnijas ukraiņu kņazu zemes un izveidoja vienotu Galīcijas-Volīnijas kņazisti Ukrainu.
~1150.gadu Jurijs I Garnadzis nodibināja Jurjevas cietoksni, Kļeščinas cietoksni Gzas un Kološkas upes satecē, kādus 3-4 km tālāk - Perejeslavļas cietoksni, kurā atstāja savu vietvaldi un algotņu sotņu, uzdodams līdz rudenim paplašināt šo kņazistu teritorijas pret ziemeli, kur Novgorodas kņazi jau ievāca lēņus ik pavasari no katra ziemeļa pamāru dienvidu, lielkaļu ziemeļa un somugru pagasta - caunu, sabuļu, bebru, vāveru un ūdru ādas, putnu spalvas, linus, auzas, zelta grivnas, kā arī noteica klaušas cietokšņu un ceļu uzturēšanai, bet šo nodevu un klaušu nepildīšanas gadījumos ciematus nodedzināja, vīriešus apkāva, sievietes pārdeva verdzībā.
Jaroslavs Osmomisls (1153.-1185.g.). Jaroslava Osmomisla valdīšanas laiks Volīnijā. Iznīcinot rieteņa sindu, sarmatu, sudāvu un citu zemkopju tautu kopienas, izveidoja jaunus cietokšņus līdz pat Ungārijas un Bizantijas robežām. Nodibināja pirmos diplomātiskos sakarus ar Bizantiju un Ungāriju, savstarpēji saprecinot princeses un prinčus. Atšķirībā no krievu kņaziem, vietējo cilšu ģenētiskā iznīcināšana nenotika.
Romāns Mstislavovičs (1199.-1220.g.).
Krieviski - Роман Мстиславич.
Dzīvesgājums. Kņazs Volīnijā. Volīnijas un Galīcijas paplašināto kņazistu galīgā apvienošana.
Salauzis Vladimīras-Suzdaļas kņazu pretestību, viņš pakļāva Kijevas kņazistes īpašumus, pasludināja sevi par lielkņazu.
Tāpat kā Vsevolods Lielā Ligzda viņš bija viens no ietekmīgākajiem krievu kņaziem XII gs. beigās - XIII gs. sākumā.
Mēģināja okupēt Polijas dienvidu vojevodistes un Ungārijas austreņa puses provinces. Karš beidzās ar Volīnijas un Galīcijas kņazistu sadalīšanu Polijas un Ungārijas valdnieku īpašumā (1214.g.). Karu un slepkavošanas dēļ jauniegūtās teritorijas kļuva tik reti apdzīvotas, ka trīs diennakšu jājienā gar Sindu līdz nākamai kņaza ligzdai neesot sastapuši neviena dzīva cilvēka, mežos esot plosījušies ugunsgrēki, druvas nodedzinātas, ciemati pārvērsti pelnu čupiņās, tikai izbadējušos vilku bari esot sekojuši ceļiniekiem. Kņazi atjēdzās, ka nav vairs ko aplaupīt un tāpēc tiecās pakļaut arvien jaunas teritorijas, rīkot pie savām "ligzdām" smerdu sādžas, mācīties kopt zemi un audzēt mājlopus. Tā sāka veidoties muižas. Taču jaunajās teritorijās rīkojās kā iepriekš, jo krievu kņazi neprata apstāties savā rīcībā.
1218.-1230.g. Vladimiras-Suzdaļas kņaza Jurija II karš ar Galīcijas-Volīnijas kņaziem šo kņazistu okupēšanas nolūkā. Karš beidzās ar Jurija II karaspēka sakāvi un nākamās Ukrainas rieteņa teritoriju patstāvības saglabāšanu, kurās dzīvoja jauktas etniskās izcelsmes cilvēki, sindu, sembru, huņņu, sarmatu, lejiešu un sudāvu paliekas, kas visi kopā veidoja nākamā ukraiņu etnosa pamatu.
Daņila Romanovičs (?-1253.g.). Ģertrūde nebūt negrasījās atteikties no saviem valdījumiem. Viņa meklēja sabiedrotos un tādus arī atrada - Ungārijas karali Belu IV, kura sabiedrotais savukārt bija Daņila, Volīnijas kņazs. Pats Bela IV arī nebija pretim kļūt par Austrijas saimnieku, tomēr uz tik krasiem pasākumiem neizšķīrās.
1252.gada jūnijā Ģertrūde izgāja pie vīra pie Galīcijas kņaza Daņilas Romanoviča dēla Romāna un tas uzreiz pasludināja savas tiesības uz Austrijas troni. Ungārijas karaļa Bela IV un Galīcijas kņaza Daņilas karaspēki no divām pusēm iebruka Ungārijā. Pržemisls Otokārs IItika sakauts, sabiedrotie ieņēma Vīnes apkārtni.
1253.gadā Romānam un Ģertrūdei piedzima meita Marija. Tobrīd atkal iejaucās pavests Inokents IV, kas atbalstīja Čehijas karaļa pretenzijas uz Austriju. Romāns kopā ar sievu tika ielenkts Himbergas pilī. Negaidot atrisinājumu, Romāns bēga, pametot sievu un meitu. Drīzumā laulība ar Ģertrūdi tika šķirta.
Romāns atgriezās tēva valdījumos un vairs ne uz ko nepretendēja, kā tikai uz kņaza statusu.
Mstislavs Drosmīgais (1220.-1264.g.). Mstislava Drosmīgā valdīšanas laiks Galīcijā. Pakāpeniska Galīcijas kņazistu atgūšana ar Smoļenskas krīviču kņazu līdzdalību, kuri nepiekopa krievu kņazu slepkavošanas un laupīšanas, kļuva bagāti, uzturēdami tirdzniecību un baltu cilšu kopienām, kuras tomēr pakāpeniski tika novestas smerdu sādžu līmenī un pievienotas Galīcijas kņaza īpašumiem.
1238.-1264.g. Mstislava Romanoviča valdīšanas laiks Volīnijā. Pakāpeniska Volīnijas kņazistu atgūšana ar Smoļenskas un Volīnijas kņazu līdzdalību. Tika noslēgts sadraudzības Līgums ar Lietuvas kņazisti.
Ostrožas Konstantīns (~1514.g.). 1514.gadā Volīnijas kņazs Ostrožas Konstantīns ar savu krievu-poļu-leišu karaspēku sakāva Maskavijas cara armiju, kas skaita ziņā bija nozīmīgi lielāka.
Saites.
Volīnijas kņaziste.
