Vasīlijs III (1505.-1533.g.)
Maskavijas lielkņazs no 1505. līdz 1533.gadam.
Radniecība. Tēvs - Ivans III, iepriekšējais Maskavas lielkņazs.
Dzīvesgājums. Īstenoja jau tēva Ivana III sākto "krievju zemju savākšanas" politiku, kas bija vērsta uz kontroles iegūšanu pār "Smoļenskas vārtiem," kas bija stratēģiski izdevīgākais ceļš uz Maskavu, kā arī Kijevas, Polockas un Vitebskas sagrābšanu.
Brīdī, kas Vasīlijs III kāpa tronī, Pleskavas republika un Rjazaņas kņaziste formāli vēl bija neatkarīgas valstis.
Pleskavas republikas gals (1510.g.). Kā pirmo Vasīlijs III nolēma pakļaut Pleskavu, kuras neatkarība tobrīd no Maskavas jau bija tikai nomināla - Maskavas kņazi nu jau vairākas desmitgades sniedza Pleskavai atbalstu cīņā pret Livoniju un Lietuvu, un bez šādas palīdzības Pleskavas republika diezin vai spētu turēties pretim "spiedienam no rietumiem." Tādejādi Maskavijas valdnieki lieliski saprata, ka Pleskava diezin vai spēs militāri atvairīt viņa paša pretenzijas. Tomēr Ivans III nebija turējis šo jautājumu prioritāšu sarakstā, tā atstādams to "mantojumā" savam pēctecim - dēlam.
Vasīlijs III rīkojās ātri. 1509.gadā viņš ieradās Novgorodā un izrīkojās, lai tur abrauktu arī Pleskavas vietvaldis (Maskavas lielkņaza ieliktenis) un tie Pleskavas pārstāvji, kas Vasīlijam III bija sūdzējušies par vietvaldi. Šo situāciju Vasīlijs III bija nolēmis izmantot kā formālu iegantu pilsētas pakļaušanai. Izsauktie pleskavieši ieradās Novgorodā 1510.gada sākumā. Sūdzējušos pilsētniekus apsūdzēja neticībā Maskavas kņazam un dažus no tiem Vasīlijs III pavēlēja sodīt ar nāvi. Tad Maskavas knazs pieprasīja, lai tiktu atcelta Pleskavas veče, bet pati pilsēta nonāktu viņa valdījumā. Pleskavas veče nolēma pakļauties Vasīlija III prasībām - tika noņemts večes zvans un nosūtīts uz Novgorodu.
Trīs simti pašu augstdzimušāko Pleskavas ģimeņu tika nometinātas Maskavijas zemēs, bet viņiem piederošās zemes tika izdalītas Vasīlija III kalpotājiem. Tā, lūk, beidzās Pleskavas republika.
1514.gadā Vasīlijs III Maskavijai pievienoja Smoļensku.
Smoļeskas un Rjazaņas kņazistu okupācija un pievienošana Krievijai.
Rjazaņas kņazistes iekarošana. Pēdējais Rjazaņas kņazs/vietvaldis Ivans ar Krimas hana Muhameda Hireja palīdzību vēlējās atjaunot kņazistes neatkarību. Pēc 1517.gada Maskavas lielkņazs Vasīlijs III anektēja Rjazaņas kņazisti un ieslodzīja kņazu Ivanu Maskavā. 1521.gadā pēdējais Rjazaņas kņazs Ivans aizbēga uz Lietuvu.
Sakāve pie Oršas.
Tatāru iebrukums (1521.g.). Maskavijā lielā karagājienā iebruka Krimas tatāri, piespieda Vasīliju III kļūt par vasali un maksāt meslus.
Saites.
Krievijas ķeizari (?-1917.g.).
