Vandžras skolotājs un dievība - idams
Viens no Padmasambhavas traktātiem, par tantras praksi.
Materiālu iesūtījis Imants Kore.
Mācība, sniegta cildenajai Čogjalai.
Slepenās mantras mutiskie norādījumi.
Jautājumi un atbildes par Skolotāja īpašībām un kā apcerēt dievību – idamu.
Namo Guru
Sākumā Padmakara (Padmasambhava, Guru Rinpoče), dižais skolotājs no Uddijanas, piedzima no lotosa zieda. Pēc tam viņš sasniedza dzīves pārvaldīšanas vidjadharas (1) līmeni. Rezultātā viņš sasniedza mahamudras diženo līmeni (2). Viņš spēja redzēt tik daudz sugatu (budu epitets literatūrā, „svētlaimi sasniegušie”) cik debesīs zvaigžņu, un bija prasmīgs visos līdzcietības līdzekļos. Viņš devās uz Tibetu, līdzcietības pret šo zemi vadīts, kurā nebija Dharmas, neziņas tumsas ieskauta kā necaurredzamā miglā. Izpildot astotās bhumas (apgaismotības līmeņa pakāpe) bodhisatvas, ķēniņa Trisonga Detcena, gribu, viņš uzcēla slaveno Samjes klosteri uz Sarkanās Klints.
Viņš praktizēja sadhanu Dregu alā, kas atrodas Čimpu, atrazdamies meditācijā. Tajā laikā ar viņu kopā bija ķēniņš Trisongs Detcens, kurš padevīgi viņam kalpoja. Viņam kalpoja arī ķēniņiene Karčena, cildenā Čogjala, kā viņa personīgā kalpone. Vairočana no Pagoras pārtulkoja visas Dharmas mācības no Uddijanas valodas tibetiski.
Apgaismotie un labvēlīgie tibetieši lūdza skolotāju sniegt mācību. Īpaši neatlaidīga šajos lūgumos bija cildenā Čogjala, ķēniņiene Karčena, vēloties saņemt mutiskos norādījumus par praksi, un par to, kā izgaisināt šaubas attiecībā pret Dharmu.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Dižais Skolotāj, kad ieej pa Slepenās Mantras mācības vārtiem, vissvarīgākais ir skolotājs un māceklis. Kādām jābūt skolotāja, kuram seko, īpašībām?
Skolotājs atbildēja: Skolotājs un audzinātājs ir īpaši nozīmīgs. Skolotāja īpašības ir šādas: Viņam jābūt sasniegušam augstu prāta attīstību, viņam jāpārvalda daudzas mutiskās mācības, viņam jābūt ar plašām zināšanas un pieredzi praksē un meditācijā. Viņam jābūt ar stabilu prātu un ar prasmi izmainīt citu prātus. Viņam jābūt ar augstām prāta spējām un ar dziļu līdzcietību jārūpējas par citiem. Viņam jābūt ar dziļu ticību un uzticību Dharmai. Sekot šādam skolotājam – gluži kā atrast vēlēšanās izpildošu dārgakmeni: visas tavas vajadzības un vēlēšanās tiks izpildītas.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Vai iespējams sasniegt piepildījumu, nesaņemot sava skolotāja iniciācijas?
Skolotājs atbildēja: Nomokot sevi ar mācību un tamlīdzīgi, bet nekalpojot skolotājam un nesaņemot iniciācijas, neiegūsi nekādus augļus, un visas pūles būs veltīgas.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Ja skolotājs, pats neieguvis iniciācijas, sniedz tās citiem, tad iegūs viņi iesvētības vai nē?
Skolotājs atbildēja: Lai arī kāds nebūt viltvārdis tevi var piešķirt valsts padomnieka vietu, un ar to pašu apveltīt ar varu, tevi sagaidīs vienīgi nepatikšanas. Tieši tāpat, kaut arī tu vari saņemt iniciācijas no skolotāja, kurš pats tās nav saņēmis, tavs prāts būs pazudināts. Vēl vairāk, tu samaitāsi citu prātus, un jūs dosities uz zemākajām pasaulēm, līdzīgi kā bezdibenī krīt kopā sasieti ganāmpulka lopi. Ieslēgti dzelzs lādē bez izejas, jūs nogāzīsities līdz elles dibenam.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Vai velšu pasniegšana iniciācijas saņemšanas laikā nav jūsu personisks izgudrojums?
Skolotājs atbildēja: Visas mācības un tantras skaidro, ka dotajā brīdī, kad pēc atrašanās uz maldīgiem ceļiem neskaitāmu kalpu garumā tev palaimējies iegūt cilvēka ķermeni, nepieciešams atbrīvoties no trim priekšstatu kategorijām, ziedot savu ķermeni, dzīvi un sievu skolotājam, kurš rāda nepārspētās apgaismības ceļu.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Cik smags pārkāpums ir nepaklausība skolotājam?
Skolotājs atbildēja: Visu triju eksistences pasauļu nodarījumi nav salīdzināmi pat ar mazu daļiņu ļaunuma ko rada nepaklausība skolotājam. Tāda rīcība noved pie pārdzimšanas Nebeidzamajā Vadžras Ellē, un atņem atbrīvošanās iespēju.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Kā vajag attiekties pret mutisko mācību pārvaldošu skolotāju, kuru mēs lūdzam sniegt mācību?
Skolotājs atbildēja ar dzejas rindām:
Kā simtu tūkstošu kalpu budas,
Tie visi kļuvuši par budām, vien sekojot Skolotājam.
Nekad nebūs neviena budas, kurš nebūtu sekojis Skolotājam.
Skolotājs – Buda, Skolotājs – Dharma.
Skolotājs – tāpat arī Sangha.
Viņš –visu budu iemiesojums.
Viņš – Vadžradharas daba.
Viņš – Triju Dārgumu sakne.
Izpildi sava Vadžras Skolotāja norādījumus,
Nepārkāp tos pat ne par mata tiesu.
Pārkāpsi sava Vadžras skolotāja norādījumus –
Nokļūsi Nebeidzamajā Vadžras Ellē.
No kuras nav iespējams atbrīvoties.
Kalpojot skolotājam, iegūsi svētību.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Kas ir svarīgāks: skolotājs vai dievība – idams?
Skolotājs atbildēja: Neuzskati skolotāju un idamu par kaut ko atšķirīgu, jo tieši skolotājs tev parāda idamu. Pastāvīgi godā mācības uz savas galvas (vizualizē), iegūsi svētību, un šķēršļi tiks novākti. Ja uzskati, ka skolotājs un idams ir ar atšķirīgām kvalitātēm un nozīmi, tu maldies.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Kāpēc dievības – idama prakse ir svarīga (3)?
Skolotājs atbildēja: Izpildīt idama praksi ir ārkārtīgi svarīgi, jo pateicoties tai tu sasniegsi siddhi (patieso sasniegumu), tavi šķēršļi tiks pārvarēti, tu iegūsi spēkus, iegūsi svētību un radīsi realizāciju. Pa cik visas šīs kvalitātes rodas no idama prakses, bez idama tu būsi vien parasts cilvēks. Izpildot idama praksi, tu iegūsi siddhi, tāpēc idams ir ārkārtīgi svarīgs.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Izpildot idama praksi, kā mums vajag meditēt un praktizēt, lai iegūtu sasniegumus?
Skolotājs atbildēja: Pa cik līdzekļi un zināšanas apslēpti tajā, ka ar sadhanas jogas palīdzību praktizējot ķermeņa, runas un prāta spontāno klātbūtni, viņi kļūtu pilnīgi, neatkarīgi no tā, kā tu izpildīsi sadhanas aspektus, ķermeņa, runas un prāta iemiesošanos. Pilnība tiks sasniegta, kad izpildīsi pietiekamu daudzumu sadhanas prakšu un mantru skaitīšanu.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Kā var pietuvoties sugatam – idamam?
Skolotājs atbildēja: Saproti, ka tu un idams nav divas atšķirīgas lietas, ka nav nekāda no tevis pašas atdalīta idama. Tu pietuvosies idamam, kad sasniegsi izpratni, ka tava daba ir neradītās dharmakajas stāvoklis.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Kādu idamu labāk praktizēt, mierīgo vai dusmīgo?
Skolotājs atbildēja: Pa cik līdzekļi un zināšanas apslēpti tajā, ka ar sadhanas jogas palīdzību praktizējot ķermeņa, runas un prāta spontāno klātbūtni, visi neskaitāmie sugatas, mierīgie un dusmīgie, centrālās figūras un to ieskaujošās, izpaužas atbilstoši ar tiem, kurus vajag nomieināt (prātu), un tieši tā, kā tas nepieciešams – mierīgo un dusmīgo veidolā, galveno figūru un to ieskaujošo. Un pa cik dharmakajas stāvoklī visi viņi ir vienādi, katrs cilvēks var praktizēt ikvienu idamu, pret kuru jūt noslieci.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Ja mēs praktizējam vienu idamu, vai tas būtu tas pats, kas praktizēt visus sugatus?
Skolotājs atbildēja: Visu dievību ķermenis, prāts un runa izpaužas ar trīs kāijām (budu dažādās manifestācijas) un atbilstoši to cilvēku uztverei, kurus vajag nomierināt (prātu). Patiesībā, lai kā arī viņi izpaustos, ja praktizē vienu idamu, tas nozīmē, ka praktizē visus. Ja realizē vienu, tātad realizē visus.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Vai tā būs kļūda, ja sākumā praktizē vienu idamu, pēc tam citu?
Skolotājs atbildēja: Kaut arī, pateicoties prasmīgiem būtņu nomierināšanas veidiem, sugatas parādās kā dažādas ģimenes un veidi, patiesībā viņi ir neatdalāmi un sevī izpauž vienādības stāvokli. Ja praktizēt visas budas, izprotot, ka viņi ir savsatpēji neatdalāmi, nopelni būs ļoti augsti. Ja to dara, uzskatot, ka visiem idamiem piemīt dažādas īpašības, kuras vajag vai nu pieņemt, vai noraidīt, tas kļūs par neizmērojamu aptumšojumu. Nepareizi ir uzskatīt idamus par labiem vai sliktiem, pieņemt tos vai noraidīt. Ja neizturēsies pret viņiem šādi, būs lieliski, neatkarīgi, cik no viņiem tu praktizēsi.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Izpildot tuvināšanos (4) vienam tadhagatam (budam), sasniegsim mās visu sugatu prātus?
Skolotājs atbildēja: Praktizējot ar plašu uztveri un paliekot sākotnējā dabā, tu sasniegsi stingrību idamā. Beigusi skaitījumu, tu izjutīsi visu uzvarošo (budu) darbību bez izņēmuma, vienkārši kļuvusi par vienu no viņiem.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Ja piemīt augstākā uztvere, vai var iztikt bez idama?
Skolotājs atbildēja: Ja tu sasniegsi pārliecību pareizajā uztverē, tad tā pati arī ir idams. Neuzskati, ka idams – tikai vienīgi ķermenisks veidols. Sasniedzot dharmakajas dabu, tu realizēsi idamu.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Kā vajag parādīties manam ķermenim dievības mandalas veidolā, un kā man vingrināties divās ģimenēs?
Skolotājs atbildēja: Iztēloties savu ķermeni kā mahamudru (5) dievības veidolā – nozīmē iztēloties sava prāta būtību dievības veidolā.
Pa cik tava prāta būtība izpaužas dažādos veidos, galvenās figūras veidā vai ieskaujošo, tas, kā lai viņi arī neizpaustos, tas viss ir apgaismotā budas prāta stāvokļa apburošā izpausme.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Dusmīgās dievības mīda kājām cildenas būtnes, tādas kā Brahma, Indra un pasaules pušu sargus. Vai tamlīdzīga meditācija nebūs grēks?
Skolotājs atbildēja; Šādi attēlojumi – simboli vai norādījumi, ka nepieciešams samazināt pieķeršanos sev un pārējiem, iemīt domas dharmadhatā un apspiest augstāko būtņu augstprātību. Attiekties pret šiem attēliem burtiski – muļķīga maldīšanās.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Vai ir atšķirība nopelnu ziņā starp dusmīgo dievību ar trim galvām, sešām rokām, un tā tālāk, praksi, no prakses, kad dievībai tikai viena galva un divas rokas?
Skolotājs atbildēja: Ja dusmīgajām dievībām daudz galvas un rokas, tad trīs galvas simbolizē trīs kāijas, bet sešas rokas – sešas paramitas. Četras kājas simbolizē četrus neizmērojamos, dažādie atribūti – būtņu slikto nodomu iznīcināšanu, un tāpat daudzas citas īpašības. Patiesībā šiem tēliem nepiemīt nekāda ķermeniska daba.
Ja dievībai ir viena galva un divas rokas, tad viena galva simbolizē nemainīgo dharmakaju, divas rokas – dzīvo būtņu labos sasniegumus pateicoties līdzekļiem un zināšanām. To divas kājas simbolizē telpu un gudrību, radušos un eksistējošus visu dzīvo būtņu labā. Lai kā arī tu vizualizētu dievības, dharmakaja atrodas ārpus jebkuru īpašību un lielumu atšķirību rāmjiem.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Kas jādara, lai saņemtu idama redzējumu?
Skolotājs atbildēja: Neuzskati idamu par kaut ko materiālu, jo idams – ir dharmakaja. Apcerēt tā veidu, rodošos no dharmakajas, iegūstot krāsu, atribūtus, rotājumus, apģērbu, galvenās un pakārtotās pazīmes, nepieciešams kā skatāmu veidolu, bet bez savas paša dabas. Viņš līdzīgs mēness atspulgam ūdenī.
Kad pateicoties šādai praksei tu sasniegsi prāta stingrību, tad saņemsi dievības redzējumu, saņemsi mācību un tamlīdzīgi.
Ja izveidosi pieķeršanos tam visam, tad nomaldīsies no ceļa un nonāksi maras ķetnās. Pārāk nepriecājies par šiem redzējumiem, un neļauj tiem sevi aizraut, tie ir tikai tava prāta izpausmes.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Ja mēs saņemam viena idama redzējumu, vai tas ir līdzvērtīgi tam, kā redz visus sugatus?
Skolotājs atbildēja: Ja saņem viena idama redzējumu, tas ir līdzvērtīgs visu dievību redzējumam, jo dharmakaja ir ārpus priekšstatiem par skaitu.
Tev būs jebkuras dievības, kura praksi izpildi, redzējums, jo tavs prāts kļūs paklausīgs. Jo dievība – mūsu prāta izpausme, nekur citur tā neeksistē.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Kad saka, ka pateicoties dievības praksei kāds sasniedzis vidjadharas līmeni, ko nozīmē vidjadhara?
Skolotājs atbildēja: Ar pašiepazīstošā prāta palīdzību apcerot savu ķermeni kā „smalko ķermenisko formu” (mahamudra), tu sasniegsi savas pilnīgās prāta būtības dievību, apveltītu ar galvenajām un mazajām pazīmēm, un pārpasaulīgajām zināšanām.
Tas ir tēls - mahamudra, piederīgs tai ģimenei, kuru tu praktizēji. To arī sauc par vidjadharu.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Kur atrodas vidjadhara?
Skolotājs atbildēja: Tas tavs personiskais prāts atrodas dievības veidolā, un tas atrodas, neatrodoties. Kaut gan saka, sasniedzot vidjadharas līmeni, tu jau vairs nespēsi atkrist atpakaļ.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Kā nepieciešams godāt dievību – idamu?
Skolotājs atbildēja: Idams jāgodā tādi, ka nenoliegsi to pat aiz nāves draudiem, ka neslēp sevī šaubas par to, ka ne uz mirkli neatdali sevi no idama, kamēr nesasniegsi nepārspējamo apgaismības prātu. Ja iztēlojies dievību kad ej, guli vai sēdi, siddhi un svētība pašas nonāks pie tevis.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Nepieciešams izpildīt idama praksi pastāvīgi? Ja jau esmu pabeigusi vienu metodi, vajag turpināt praksi?
Skolotājs atbildēja: Ja pirmo reizi izpildi kāda idama praksi, pieturoties pie sadhanas teksta, tad, lai arī iegūsi idama redzējumu un saņemsi no viņa mācību, pārtraukt ar to praksi būs kritiens atpakaļ. Tāpēc īpaši svarīgi ir praktizēt nepārtaukti.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Kā nepārtraukti praktizēt tuvināšanos idamam un tā sasniegšanu?
Skolotājs atbildēja: Izpildot idama praksi, nepieciešams katru reizi izpildīt sagatavošanas praksi. Katrā nodarbībā skaiti mantru, izpildi ziedojumus, ziedo torma, izsaki uzslavas un lūdz par savu vēlēšanos izpildīšanu. Nobeiguma stadijā apzīmogo savu praksi ar tukšuma meditāciju.
Vislabāk izpildīt astoņas nodarbības dienā, labi izpildīt arī četras nodarbības. Pats mazākais, izpildi vienu nodarbību dienā. Mazāk vairs nekādi nevar. Pateicoties tam tu izpildīsi savu samaiju un iegūsi siddhi.
Kad iegūsi noturību sagatavošanās un nobeiguma stadijās, nepametot savu ķermeni, tas nobriedīs dievībā. Šis līmenis saucās nobriešanas vidjadhara. Kaut arī tavs ķermenis ārēji paliek kā (parasta) cilvēka ķermenis, tavs prāts, nobriestot, kļūst par dievību – gluži kā formā atliets tēls.
Pametot ķermeni bardo stāvoklī, tu kļūsti par to pašu dievību, kā no formas izņemts tēls. Šis līmenis saucās vidjadharas mahamudras līmenis. Jogina ķermeni sauc par futrāli, un tajā mirklī, kad ķermenis ir atmests, jogins pieņem idama veidolu.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Kāpēc dažas dievības attēlo ar dzīvnieku galvām? Vai ar to mēs neapceram dievības kā ar piemītošu miesisku eksistenci?
Skolotājs atbildēja: Dievības, kas parādās ar dzīvnieku galvām, simbolizē noteiktas īpašības, kuras piemīt dotajiem dzīvniekiem. Būtība nav tajā, ka būtu nepieciešams panākt lai no kaut kurienes uzrastos reālas, ar miesisku eksistenci apveltītas dievības ar zvēru galvām – viņi ir tava personiskā prāta izpausmes.
No dievībām zemāk izstarojas jaukteņi (trameni) ar dzīvnieku galvām, tādi kā Aprijēji un Slepkavas, piederīgas Kilajai, vai astoņas dievietes (tramenas), piederīgas Jangadai.
Līdzīgi tam, kā mēz zelta un sudraba apvienojumu saucam par sakausējumu (tramens), tā arī izstarotajām būtnēm piemīt dievības ķermenis un dzīvnieka galva. Viņi izstarojas pateicoties vīrišķās dievības līdzcietībai un sievišķās dievības gudrībai, vai, citiem vārdiem, no vīrišķās dievības, kas pēc savas dabas ir līdzeklis, un sievišķās dievības, kas pēc savas dabas ir zināšanas. Īstenojot šo darbību, kuru viņi veic, viņi parādās ar to galvu, kas simbolizē šo īpašību.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Vai nav pretruna apgaismoto un pasaulīgo dievību kopumā, piemēram, kad galvenā apgaismotā dievība ieskauta pasaulīgo dievību svītā?
Skolotājs atbildēja: Galvenā figūra, apgaismotā būtne – gudrības dievība. Kā varens ķēniņš, tā pakļauj sev augstprātīgās būtnes.
To ieskaujošās pasaulīgajās dievības, kuras mēs iztēlojamies, tās ir dievības, kuras izpilda tā pavēles, ar to pašu simbolizējot ienaidniekus, pretdarbojošos spēkus un tamlīdzīgi. Apgaismotās un pasaulīgās dievības – tas pats, kas ķēniņš un viņa kalpi, tāpēc šeit nav nekādas pretrunas.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Kas svarīgāks ikdienas praksei: koncentrēšanās vai mantru skaitīšana?
Skolotājs atbildēja: Ja runa ir par mahamudras augstāko siddhi sasniegšanu, tad, ja tavs prāts ir elastīgs, koncentrēšanās arī būs elastīga un pateicoties tam, tu tik tiešām satiksi dievības tēlu. Ja atpazīsi, ka dievība – tavas pašas prāts, tev atklāsies trīs kāijas.
Ja runa ir par parasto siddhi sasniegšanu, par neskaitāmajiem nomierināšanas, aizraušanas, piesaistīšanas, padevības un citiem darbiem, tad nozīmīgākas ir mantras. Tāpēc skaiti mantru noteikto skaitu daudzumu. Līdz retrīta beigām ļoti svarīgi nepārtraukt praksi ar parastajām sarunām. Lai arī kādu uzdevumu sev neuzstādītu, vajag cītīgi skaitīt mantras: esi ļoti centīga.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Ja sasniedz idama, kurš ir dabiski klātesošs stāvokli, vai tas ir kāds sasniegums?
Skolotājs atbildēja: Idams izpaužas kā visu sugatu bez pretestības darbošanās līdzcietības līdzeklis. Tāpēc dzīvo būtņu uztverē, kuras nepieciešams nomierināt, viņi parādās kā mierīgie un dusmīgie, kā mandalas un budu sfēras, kā vīrišķīgie un sievišķīgie, kā galvenās figūras ar svītu vai kā viena figūra. Dievības pils, galvenā figūra, svīta un tā tālāk, atrodas Akaništhā (augstākās, budu „debesis”), tātad sekojoši, atšķiras no tiem, kuri atrodas citos dievību apgabalos. Redzamās kāijas parādās no neradušās dharmakaijas visu būtņu labā, kuri tos uztver atbilstoši savām iespējām.
Cildenā Čogjala vaicāja skolotājam: Kas attiecas uz tormu ziedošanu dievībām un tamlīdzīgām darbībām, tad tas, ka dievība pieņem ziedojumu un priecājas par slavinājumu, tā neatšķiras no miesīgi eksistējoša pasaulīgā dieva. Ja tas tā nav, tad kāds labums no šādām darbībām?
Skolotājs atbildēja: Gudrības dievības nepriecājas par slavinājumiem un nebauda ziedojumus. Tu iztēlojies un aicini dievības, izsaki slavinājumu, pasniedz ziedojumu un tamlīdzīgi, lai attīrītu savu prātu. Kad tu to dari, tava padevība attīra prātu. Pateicoties sugatu neizsīkstošajiem līdzcietības līdzekļiem tu saņemsi svētību un siddhi.
Tas līdzinās šādam piemēram: ja veic ziedojumus vēlēšanās izpildošam dārgakmenim, tā izpildīs visas dzīvo būtņu vajadzības un vēlēšanās, kaut arī to veiks bez nodoma sniegt tiem labumu.
Čogjala, tibetieši ignorē dievību, atrodošos viņos pašos, un meklē budu Akaništhā. Bez jebkādas, vismazākās koncentrēšanās, viņi nosliecas par labu šamaniskajai vārdošanai.
Neredzot, kā dabīgi attīrīt savas trīs indes, viņi ziedo tormas no gaļas un asinīm. Nepildot nekādas augstāko siddhi sasniegšanas prakses, viņi alkst pēc brīnumdarītāja spēka, mantības un bagātības. Izvirtīgi lietojot Slepeno mantru, viņi izpauž tās noslēpumus. Tirgojoties ar mutiskajiem norādījumiem kā ar preci, viņi nodarbojas ar maģiju un vārdošanu.
Daudzi no viņiem pārdzims par ķeceriem, rudrām, jakšām un rakšasamām.
Tāpēc pilnveido uztveres spēku, praktizē ar koncentrēšanos, uzvedībā pieturies pie četriem darbības veidim un iegūsti augli – mahamudras augstākās siddhi.
Ar šo beidzas mutiskie norādījumi par Slepeno Mantru, kurus skolotājs Padmakara sniedza cildenajai Čogjalai, Karčenas ķēniņienei, jautājumu un atbilžu veidā.
Zīmogot dārgumu. Zīmogot noslēpto. Zīmogot uzticību.
Piezīmes:
(1). Otrais no četriem vidjadharas līmeņiem.
(2). Trešais no četriem vidjadharas līmeņiem.
(3). Šis jautājums ir atjaunots, jo oriģinālajā rokrakstā nebija.
(4). Šā vārda vispārējā nozīme (bsnyen pa) ir vienkārši „skaitīšana,” bet konkrētajā gadījumā nozīmē pirmo no „četriem tuvināšanās un piepildīšanas aspektiem.”
(5). Dotajā kontekstā mahamudra nozīmē dievības „augstākā ķermeniskā forma.”
