Valoņi
Katoļticīgie valoņi ir franču emigranti, kas VIII gs. beigās un XIX gs. sākumā pārcēlās uz vēsturiskās Nīderlandes flāmu apdzīvotajām teritorijām.
Beidzoties Napoleona kariem, vēsturiskās nīderlandiešu teritorijas tika apvienotas Nīderlandes karalistē, tomēr domstarpības starp katoļiem un protestantu vairākumu beidzās ar to, ka 1830.gada augustā Briselē valoņu vadībā sākās Beļģijas revolūcija, kurai ticības dēļ pievienojās arī flāmi. Beļģija par neatkarīgu valsti lielā mērā var pateikties Francijas karaspēkam, kurš tika ievests, jo nīderlandiešu armija neiedrošinājās ar varu likvidēt sacelšanos.
Valonijas politisko dominanci Beļģijā noteica arī ekonomiskie faktori. Beļģija XIX gs. sākumā kļuva par pirmo kontinentālās Eiropas valsti, kurā sākās industriālā revolūcija. Tā attiecās gandrīz tikai uz Valoniju, kur intensīvi attīstījās ogļu ieguve un tērauda rūpniecība.
Kamēr Flandrijā pēc II Pasaules kara sākās uzplaukums, Valonijā sākās pagrimums.
Partija „Jauno flāmu alianse” atbalsta pakāpenisku Beļģijas valsts iziršanu. Valoņus gatavi uzņemt 75% franču.
