Vatikāna banka
Vēsture. Katoļu baznīca tiek uzskatīta par visbagātāko pasaulē. Tās strauja bagātināšanās sākās pēc Jaunās pasaules atklāšanas. XVI gs. hronikās ne reizi vien minēti kuģi, kas pāvesta uzticības personu pavadībā no Amerikas devās uz Romu. Kuģu tilpņu saturs tika turēts stingrā noslēpumā, bet pamatoti tiek uzskatīts, ka tie bija pakļauto tautu - acteku, maiju, inku dārgumi.
Tā paša laika pirātiem dikti patika sagrābt un aplaupīt šos kuģus. Ir saglabājušās ziņas, ka tādiem laupītājiem kā Dreiks un Morgans bija savi cilvēki krastā, kas pirātiem sūtīja ziņu, ja uz kuģu klāja bija kāds mūks vai misionārs. Tā bijusi visai droša pazīme par klātesošiem dārgumiem uz kuģa.
Pāvests Jānis XXII pēc sevis atstājis Vatikāna kasi ar 25 miljoniem florīnu - tiem laikiem grandiozu summu.
Vatikāna bankas skandāls. Tas sākās līdz ar Vatikāna bankas vadītāja Roberta Kalbi nāvi 1982.gadā. Viņu atrada pakārtu zem Blekfairas tilta Londonā. Uzskata, ka viņš "atmazgājis" itāļu mafijas naudu caur vairākām bankām, tostarp arī Vatikāna banku.
Kāds britu lords Džeimss Blekhits pat teicis 2010.gadā Lordu palātā tā: "Ja pievērtīsimies Vatikāna kontiem Vatikāna bankā, tad zelta tur izrādīsies vairāk nekā nekā vispār iegūts visas pasaules vēsturē."
Alķīmiķu zelts? Iespējams, tas ir bijis vēl viens Vatikāna ienākumu avots. Viduslaikos alķīmiķi visai bieži savus eksperimentus veica katoļu baznīcu un klosteru sienās. Piemēram, izrakumu gaitā Luvras dārza Parīzē, vietā, kur kādreiz atradies klosteris, tika atrasti alķīmiķu darba piederumi. Eksperimenti parādījuši, ka mūki patiesi strādājuši ar alķīmiskām substancēm.
Pat tad, kad pāvests Jānis XXII izdeva bullu pret alķīmiķiem - monētu viltotājiem, alķīmija turpināja attīstīties aristokrātu un karaļu pilīs. Vēl vairāk - Tridentas koncilā tika paziņots, ka alķīmijas eksperimenti drīkst notikt, ja tie vērsti uz vielu dabas izzināšanu un neiet pretrunā ar kristietības principiem un tikumību.
Līdz pat mūsdienām vēsturnieki nav atraduši nevienu pāvesta anatēmu vai pat tikai rīkojumu, kas izdots tieši sakarā ar alķīmiķiem. Alķīmiķu bija daudz katoļu mūku un garīdznieku vidū. Arī Akvīnas Toms bija aklķīmiķis - uzskatīja, ka nav nekā slikta rīkoties ar mākslīgi iegūtu zeltu.
1557.gadā pāvests Jānis XXII izdeva traktātu "Transmutācijas māksla." klīda baumas, ka pēc pāvesta nāves pāvesta rezidences pagrabos esot atrasts liels "alķīmiskā zelta" daudzums.
Nauda. Vatikāna budžets nekad nav ticis paziņots publiski.
1958.gadā Vatikāna valūtas un zelta fondu vērtība bija 12 miljardi ASV dolāru, no kuriem 5 miljardi piederēja Jezuītu ordenim.
Liela šo līdzekļu daļa deponēta Morgāna bankās Ņujorkā un Šveices kredītā Cīrihē.
No aptuvenā 170 000 t zelta daudzuma pasaulē 27 000 t pieder Vatikānam. Vatikāna zelts atrodas ne tikai zelta stieņos, bet arī senās monētās. Ļaunas mēles melš, ka Vatikāna rīcība arī ir dārgumi no pasaules pakļautajām tautām, piemēram, zelta straume no kolonizētās Jaunās pasaules. Neviens nevar īsti pateikt, cik dārgumu izvests no jaunatklātās Amerikas.
Saites.
Vatikāns.
