Vikings, divīzija
Divīzija vācu Ieroču SS sastāvā, kurā pārsvarā dienēja skandināvi.
1943.gada 3.martā leģiona štābā tika saņemta pavēle par 1.SS grenadieru pulka 1.bataljona nosūtīšanu uz fronti, iekļaujot to 5.ieroču SS tanku – grenadieru divīzijas „Vikings” sastāvā. Pavēle gan tika īstenota mēnesi vēlāk un visu šo laiku bataljons atradās Debicas nometnē. Iniciators šādam lēmumam bija SS reihsfīrers Heinrihs Himlers.
1943.gada 23.martā leģiona 1.bataljons tika reorganizēts par motorizēto bataljonu “Narva,” kas tika atdalīts no Igauņu leģiona un pievienots 5.ieroču divīzijai “Vikings.” 1943.gada 4.aprīlī bataljons “Narva” tika nosūtīts uz Ukrainu. Ap to laiku bataljona sastāvā bija 973 cilvēku, no kuriem 776 bija igauņi. Jāakcentē, ka 5.ieroču SS divīzija “Vikings” (tai skaitā bataljons “Narva”) kaujās iesaistīsies tikai 1943.gada vasarā.
Bataljons “Narva” sevi ļoti labi parādīja 1943.gada vasaras-rudens kaujās Ukrainā. Piemēram, cīņās par Izjumu, laika posmā no 1943.gada 19. līdz 21.jūlijam, bataljona “Narva” karavīri varonīgi atsita visus masīvos Sarkanās armijas uzbrukumus. 5.ieroču SS divīzijas „Vikings” komandieris Herberts Gille apbrīnoja igauņu leģionāru vīrišķību Izjumas kaujās.
1944.gada janvārī – februārī bataljons „Narva,” kopā ar 5.ieroču SS divīziju „Vikings,” nokļuva Čerkasu ielenkumā Ukrainā, kur Sarkanajai armijai izdevās ielenkt lielus vācu spēkus – piecas kājnieku divīzijas, Beļģijas valoņu SS triecienbrigādi „Valonija,” kā arī SS divīziju „Vikings.” Ielenktajiem spēkiem, ieskaitot bataljonu „Narva,” izdevās izlauzties no aplenkuma, tomēr tas prasīja lielus zaudējumus.
Pēc Čerkasu kaujām 5.ieroču SS divīzija „Vikings” 1944.gada februāra beigās tika nosūtīta pārformēšanai uz Poliju – starp Helmu un Ļubļinu, kas bija tālu no frontes līnijas. To pabeigt neizdevās, jo jau martā divīziju pārvietoja uz Koveļas rajonu Ukrainas ziemeļrietumos, lai tā apturētu padomju uzbrukumu.
