Veseksas karaliste
V gs. Anglijā iebruka un to iekaroja viena no ģermāņu ciltīm – sakši. VII gs. mūdienu Anglijas teritorijā bija izveidojušās 7 nozīmīgas anglosakšu karalistes - Veseksa, Saseksa, Eseksa, Kenta, Mercija, Austrumanglija un Nortumbrija.
825.gadā Eseksas karalisti iekaroja Vesekasas valsts karalis Egberts.
Vīkingu pagānu armija 13 gadu laikā pakļāva Austrumangliju un dienvidu Nortumbriju, veica lielus postījumus. 877.gadā Veseksas karaliste bija vienīgā anglosakšu karaļvalsts, kas izrādīja organizētu pretošanos. Šo pagānu iebrukumu apturēja Alfrēds Lielais ar savu armiju kaujā pie Edingtonas. Kauja noveda pie Vedmoras miera noslēgšanas - saskaņā ar to viens no vīkingu karavadoņiem Hutrums piekrita kristīties, pieņemt anglosakšu vārdu un kļūt par Alfrēda krustdēlu. par apmaiņu oficiālo robežu novilka starp sakšu un vīkingu zemēm. Vīkingu klātbūtnes pazīmes vēl joprojām jaušamas normaņu vietvārdos Anglijas ZR.
Saites.
Veseksas karaļi (VII-X gs.sāk.).
