Uzbekija
- Detaļas
- Publicēts 07 Septembris 2015
- 4879 skatījumi
Valsts Centrālāzijā.
Galvaspilsēta - Taškenta.
Iedzīvotāji. Pamatiedzīvotāji - uzbeki. Daudzos rajonos uzbeki dzīvo jaukti ar tadžikiem, krieviem un kazahiem. Arī dungani.
Lilelākās pilsētas - Taškenta, Samarkanda, Buhāra, Fergāna.
Tūristam! Uzbekijā aizliegts filmēt un fotografēt jebkuru lielu sabiedrisku būvi valstī.
Vēsture. Aleksandrs III pēc kāpšanas tronī pieņēma lēmumu izsūtīt uz Taškentu bez tiesībām apmeklēt Krievijas Eiropas daļu, Nikolaju Romanovu, kas savulaik bija iekļuvis skandālā ar amerikāņu kurtizāni Faniju Līru. Tikai Taškentā lielkņazs beidzot "nāca pie prāta," apprecējās, uzsāka uzņēmējdarbību un paša spēkiem kļuva par miljonāru. Nikolajs par saviem līdzekļiem uzbūvēja mūsdienu Uzbekijā pirmos nozīmīgos apūdeņošanas kanālus, ielika pamatus kokvilnas audzēšanai, kas šobrīd ir viena no svarīgākajām valsts eksporta precēm. Turpat viņš sagaidīja Nikolaja II atteikšanos no troņa, okrobra apvērsumu, tomēr Pēterpilī atgriezties nepaspēja, jo mira no plaušu karsoņa 1918.gada sākumā.
Islāma Karimova valdīšana (1990.-2016.g.). 1990.gada 24.martā Uzbekijas PSR Augstākās padomes sesijā I.Karimovs tika ievēlēts par Uzbekijas PSR prezidentu. 1991.gadā vēl reizi tika ievēlēts par prezidentu alternatīvās vēlēšanās. 1995.gadā Karimova amata termiņš tika pagarināts līdz 2000.gadam. 2000., 2007. un 2015.gados viņš nemainīgi tika izvēlēts par valsts vadītāju. Miris pēc insulta (ķēris 27.augustā) 2016.gada 29.augustā 79 gadu vecumā, Taškentā.
Uzbekijas ārpolitika Karimova valdīšanas laikā balstījās uz abiem reģiona lielajiem spēkiem - Krieviju un Ķīnu.
Pēc Karimova nāves par Uzbekijas prezidentu kļuva premjerministrs Šavkats Mirzijojevs. Visai drīz pēc stāšanās amatā viņš sāka vērienīgas iekšpolitiskās un ārpolitiskās reformas. Par tām publiski visai maz zināms, lai gan tās ir revolucionāras Uzbekijā un visā reģionā. Noslēdzis vienošanos par 30 000 krievvalodīgu skolotāju sagatavošanu Uzbekijai, kas palielinās Krievijas ietekmi valstī.
Administratīvais iedalījums.
Kaškadarinas apgabals. (Кашкадарьинская область)
Uzbeku piramīdas. (Пирамиды узбекские) Daļēji šeit. Avots: Černobrova enciklopēdija.
Tešiktašas ala. 1938.gadā A.Okladņikovs te uzgāja neandertāliešu atliekas.
Buhāras apgabals.
Džizakas apgabals. Uzbekijas austreņu daļā.
Džizaka. Administratīvais centrs. Pirmo reizi minēta X gs.
Fergānas apgabals. Apgabals Uzbekijas austreņu daļā, Fergānas ielejas dienvidos.
Surhandarīnas apgabals. (Сурхандарьинская область)
Hisarlikas (Hisāra) grēdas dinozauru pēdas. (Следы на Гиссарском хребте) Lielākie un skaidrākie dinozauru pēdu nospiedumi pasaulē, kas atrodas Hisarlikas kalnu grēdas nogāzē tektoniskas nobīdes vietā Uzbekijā (līdz tam par lielākajām dinozauru pēdām tika uzskatīti nospiedumi Portugālē). Uzbeku pēdu celiņa garums sasniedz 300 m (vairāk kā 2 reizes garāks par portugāļu pēdām). Pēdu nospiedumus dinozauri atstājuši 75 miljonus gadu atpakaļ, tie ļauj noteikt to sugu, vecumu un izmērus. Uzbekijas, ASV, Anglijas un Šveices zinātnieki to pētījuši XXI gs. sākumā.
Karakalpakija. (Каракалпакия)
Kizilkums. (Кызылкум) Daļēji šeit.
Ustjurtas plato. (Плато Устюрт) Daļēji šeit.
Samarkandas apgabals. (Самаркандская область)
Kizilkums. Neliela tā daļa.
Uzbekijas piramīdas.
Šahizinda kapeņu pilsēta. Shah i Zind. Ar filigrānām flīzēm rotātie mauzoleji tiek uzskatīti par augstāko sasniegumu flīžu mākslā pasaulē.
Zaravšānas ieleja. Skaista un oāzēm izdaiļota.
Saites.
Uzbeki.
