Uganda
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- 4577 skatījumi
Valsts Austrumāfrikā.
Iedzīvotāji. Bagandieši, tva.
Bugandu ciltij Ugandā galvenā dievība bija Mu-Kasa. Tā galvenā svētnīca atradās Bubembes salā Viktorijas ezerā, kas simbolizēja seno nogrimušo pirmdzimteni.
Bunioro – cita cilts Ugandā, kuras galvenais dievs bija Mu-Gizi. Alberta ezera sargs. Viņa kolēģim Mu-Nume lūdza lietu sausuma laikā.
Vēsture. Tagadējās Ugandas teritorijā senos laikos dzīvojusi tauta ar gaišu ādas krāsu - bačvēzi. Tagadējo ugandiešu folklorā tie palikuši kā teiku un leģendu varoņi.
Ugandiešu vecajie stāsta, ka bačvēziem piemitušas mistiskas spējas - tie varējuši lidot, uzrāpties nepieejamās klntīs, spējuši dziedēt cilvēkus un uzzināt par notikumiem, kas notikuši ļoti tāļu, ar savdabīgas gaišredzības palīdzību. Iespējams, kā liecība par bačvēzu darbību ir tā sauktie Valumbes caurumi.
XVIII gs. Ugandas teritorijā atradās Undžoro (Bundžoro) valsts.
Ugandas dienvidos no XV-XVIII gs. pastāvēja Bugandas valsts.
Ba(u?)gandiešu (cilts mūsdienu Ugandas teritorijā) karaļa Muangas biseksualitāti Rietumu pētnieki skaidroja ar izvirtušo arābu padomnieku ietekmi.
Kolonizācija. To sagrāba briti, apvienojot ne pārāk draudzīgas karalistes abos Nīlas krastos.
1900.gadā Bugandu pievienoja Ugandai.
Neatkarības iegūšana. Neatkarību briti ļāva Ugandai pasludināt 1962.gadā, taču viena puse nekādi nebija apmierināta ar otras puses līderiem. Par premjeru ieceltais Miltons Obote četrus gadus vēlāk sarīkoja apvērsumu un pasludināja sevi par prezidentu.
No 1962.gada Buganda bija autonoma teritorija Ugandas sastāvā.
1967.gadā Bugandas autonomijas statuss tika likvidēts.
Idi Amina asiņainā valdīšana. Obotes ģenerālis Idi Amins 1971.gadā sarīkoja apvērsumu un pasludināja sevi par prezidentu. Viņš nekad nebija gājis skolā. Savu karjeru bija sācis kā armijas pavārs un deviņas reizes bija kļuvis par valsts čempionu boksā. Sagrābis varu, viņš ārkārtīgi baidījās no sazvērestības, un tādēļ izvēlējās ļoti brutālu risinājumu – oponentu iznīcināšanu. Tā Uganda zaudēja ap 300 tūkstošu cilvēku. Līķu bija tik daudz, ka tos pat neapraka, bet no automašīnām sagāza Nīlā, lai apēd krokodili. Amins sevi pasludināja par prezidentu uz mūžu un piešķīra sev Britu impērijas uzvarētāja statusu. Viņš visā nopietnībā uzstāja, ka ir īstenais Skotijas karalistes troņmantnieks.
1976.gada jūnijā žīdu specvienība atbrīvoja palestīniešu kaujinieku sagrābto lidmašīnu Ugandas Entebbe lidostā.
Idi Amina valdīšanas gals. Viņa tirānijai pienāca gals 1979.gada 11.aprīlī, kad Tanzānijas karaspēks kopā ar ugandiešu un ruandiešu partizāņiem to gāza. Diktatoram draudēja kara tribunāls, un viņš aizbēga uz ??? Pie varas uz 5 gadiem atkal izlauzās trimdā padzīvojušais Obote.
Joveri Museveni valdīšana. Oboti padzina nemiernieku vadītājs Joveri Museveni, kurš vlda nu jau 22 gadus līdz pat šodienai – 2007.gadam. Viņa potenciālajam gāzējam Koni nav izdevies tikt līdz galvaspilsētai.
„Tā kunga Atbrīvošanas armija.” Izveidojās 1987.gadā valsts ziemeļos. Grupējumam nepatika jaunais prezidents un tas sāka bruņotu pretošanos. Armijas līderis Džozefs Koni, 45 gadu vecs, pasludināja sevi par starpnieku starp Dievu un mirstīgajiem. Viņš uzstāja, ka par valsts pamatlikumu jābūt 10 baušļiem. Grupējums izvēlējās visai nesaprotamu un briesmīgu taktiku – veica iebiedēšanas kampaņu, aplenca un nodedzināja ciemus, nogalināja iedzīvotājus. 2005.gadā Starptautiskā krimināltiesa izvirzīja apsūdzību pret Koni par noziegumiem pret cilvēci: slepkavībām, izvarošanām un cilvēku nolaupīšanu. Tiek lēsts, ka pēdējos 20 gados Koni nolaupījis un piespiedis būt par kareivjiem vismaz uz laiku ap 20 tūkstošiem bērnu. Tagad Koni armijas kodols ir iebēdzis Sudānā. 2006.gada augustā parakstīja mieru ar Ugandas valdību, pēc pāris mēnešiem lauza, nu atkal uzsācis sarunas.
Tagad. Bēgļu nometnēs dzīvo ap 1,4 miljoni ugandiešu. Jau no 1985.gada Uganda kļuvusi par nabadzīgāko valsti Āfrikā. 2006.gadā vidējais ienākums gadā uz vienu iedzīvotāju bija 280 dolāru gadā. 80.gadu vidū tieši Uganda kļuva par AIDS epidēmijas epicentru: ap 1990.gadu galvaspilsētā Kampalā bija infivēti 28% iedzīgotāju, valsts dienvidu rajonos pat 53%. Ar lielas kampaņas palīdzību tagad izdevies šo procentu samazināt līdz 7%.
Aplūkojamie objekti.
Bvindi Nacionālais parks. Te var lūkot kalnu gorillas, kuru dabiskā vide ir apdraudēta. Parks ir galvenais Ugandas tūrisma nozares palnītājs, kas gadā ienes vismaz 18 miljonus eiru. Parks ar UNESCO gādību ierīkots 1992.gadā, no turienes padzenot meža ļautiņus - tva cilti.
Ugandā arheoloģisko izrakumu laikā esot atrastas kaut kādas bačvēzu celtņu drupas. Neko par to vairāk nezinām, Mazais Zaļais būtu priecīgs par papildu informāciju.
AIDA-a dzimtene. Ciems Kampalas tuvumā tiek uzskatīts par AIDA izcelsmes vietu.
Valumbes alas. "Nāves alas." Vieta ar cilvēkam kaitīgu, nelabvēlīgu enerģētiku. Te mēdz raisīties baiļu lēkmes. Šos mākslīgos caurumus kalnā arī mēdz piedēvēt bačvēziem.
Kitumas ala. Uz Kenijas un Ugandas robežas, saukta arī par Zīloņu alu.
Raftings pa Nīlas sākumu. Visai bīstams. Paraksta papīru, ka raftinga organizētāji nav atbildīgi par drošību.
Ugandas raganas. Pirmais cilvēks pasaulē esot parādījies Ugandā - Navamba. Ugandas burvji gadā ziedojot no 20-30 bērnus. Tiem bieži nogriež daļas.
Ugandas oficiālā tūrisma lapa - šeit.
Raksti.
Franču paleontologi paziņo par 20 miljonu gadu sena pērtiķa galvaskausa atradumu Ugandā.
Ceļojumu apraksti.
Sigits Duduris. Uganda - 2018.