Ungārijas karaļi (?-1687.?g.)
Ungāru karaļi valdīja Ungārijas valstī.
Aplūkojamie objekti.
Karaļa pils Budapeštā. Savulaik bijusi vien ano greznākajām Eiropas karaļu pilīm.
Ungāru karaļu krionis. 1000 gadu vecais kronis tagad izstādīts un apskatāms Ungārijas parlamentā, Budapeštā - karalisko dārgumu glabātuvē.
Arpadu dinastija (997.-?).
Stefans I (997.-1038.g.), arī Ištvans I Arpads.
Biogrāfija. Pirmais ungāru karalis.
Dzimis 975.gadā.
Kāpis tronī 997.gadā, kad Ungārijā sāka dibināties feodālās attiecības. Sadarbībā ar Romas pāvestu Stefans I 1000.gadā pieņēma karaļa titulu un paziņoja, ka tas tiks mantots Arpadu dinastijas ietvaros.
Stefans I sagrāba un pievienoja Ungārijai daļu Slovākijas.
Veica nozīmīgas teritoriāli administratīvas izmaiņas. Viņa darbība bija rodošās feodālās aristokrātijas interesēs, īpaši zemju piešķiršana tuvākajiem līdzgaitniekiem.
Stefans I ar varu Ungārijas karalistē ieviesa katoļu kristietību, izdeva likumu krājumu.
Bela IV. Pēc tam, kad bija miris Austrijas hercogs Vladislavs, pie lietas ķērās Ungārijas karalis Bela IV un Romas pāvests Inokents IV. Sākumā viņi darbojās kā sabiedrotie, bet tad pāvests pierunāja hercoga atraitni Ģertrūdi apprecēties ar Bādenes markgrāfu Hermani VI. Pēc viņu kāzām abi ar aktīvu Inokenta IV atbalstu tika pasludināti par Austrijas hercogu un hercogieni.
Ģertrūde nebūt negrasījās atteikties no saviem valdījumiem. Viņa meklēja sabiedrotos un tādus arī atrada - Ungārijas karali Belu IV, kura sabiedrotais savukārt bija Daņila, Volīnijas kņazs. Pats Bela IV arī nebija pretim kļūt par Austrijas saimnieku, tomēr uz tik krasiem pasākumiem neizšķīrās.
1252.gada jūnijā Ģertrūde izgāja pie vīra pie Galīcijas kņaza Daņilas Romanoviča dēla Romāna un tas uzreiz pasludināja savas tiesības uz Austrijas troni. Ungārijas karaļa Bela IV un Galīcijas kņaza Daņilas karaspēki no divām pusēm iebruka Ungārijā. Pržemisls Otokārs II tika sakauts, sabiedrotie ieņēma Vīnes apkārtni.
1253.gadā Austrijas hercogiem Romānam un Ģertrūdei piedzima meita Marija. Tobrīd atkal iejaucās pāvests Inokents IV, kas atbalstīja Čehijas karaļa pretenzijas uz Austriju. Romāns kopā ar sievu tika ielenkts Himbergas pilī. Negaidot atrisinājumu, Romāns bēga, pametot sievu un meitu. Drīzumā laulība ar Ģertrūdi tika šķirta. Drīzumā Bela IV atzina Pržemislu Otokāru II par Austrijas hercogu par dažu zemju saņemšanu. Tās, starp citu, Čehijas karalis pēc dažiem gadiem tāpat atkaroja ungāriem.
Sigizmunds (ap 1396.-ap 1434.g.).
Dzīvesgājums. 1396.gadā viņš kā Ungārijas karalis ar venēciešu atbalstu vadīja jaunu Krusta karagājienu pret osmaņu turkiem, lai noņemtu Konstantinopoles blokādi. Septembra beigās viņa karaspēks tika osmaņu sakauts pie Nikopoles Donavas lejtecē.
1424.gadā ungāri karaļa Sigizmunda vadībā jau bija spējuši atkarot osmaņiem Donavas lejteces rajonu un ieņemt Belgradu Serbijā. Tādēļ Murads II noslēdza mieru ar Bizantiju un koncentrējās uz dumpīgajiem ungāriem.
1433.gadā Sigismundu kronēja par Sv.Romas impērijas imperatoru.
1434.gadā osmaņu armijas cīnījās ar ungāriem par Valahijas, Bosnijas un Serbijas kontroli.
1436.gadā Ceļes grāfiem piešķīra prinču titulus.
Jageloņu dinastija (1440.-1444.g.).
Lāslo I (1440.-1444.g.). Polijas karalis Vladislavs III 1440.gadā tika izvēlēts arī par Ungārijas karali ar vārdu Lāslo I. Tagadējās Zagrebas vietā nodibinājis bīskapiju.
Matiašs Hunjadi (~1485.g.).
Dzīvesgājums. 80.gados cīņā ar Frīdrihu III ieguva gandrīs visus austriešu īpašumus, ieskaitot Vīni 1485.gadā - Frīdriham III vajadzēja pilsētu atstāt.
Hābsburgs Maksimiliāns I, kļuvis par Svētās Romas impērijas ķeizaru 1493.gadā, izdevīgi izprecināja savus radiniekus un ieguva Ungārijas troni (arī Spānijas troni, kā arī Nīderlandi un Čehiju).
Jageloņu dinastija (1490.-1526.g.).
Lāslo II (1490.-1516.g.). Kazimira IV vecākais dēls Vladislavs 1471.gadā kļuva par Čehijas karali Vladislavu II Jageloni, bet no 1490.gada arī par Ungārijas karali Lāslo II.
Laijošs II (1516.-1526.g.). Vladislava II Jageloņa dēls Ludviķis. Kopā ar citiem ungāru augstmaņiem gāja bojā karā pret Suleimana I osmaņu karaspēku kaujā pie Mohačas 1526.gada 29.augustā (viņš gāja bojā atkāpjoties pēc kaujas).
Līdz ar karaļa Laijoša II nāvi 1526.gada 29.augustā Ungārijas valsts zaudēja neatkarību un tās karaļi zaudēja varu uz vairāk kā 150 gadiem.
Ferdinands I (1526.-1564.g.).
Ferdinand I.
Svētās Romas impērijas Hābsburgu dinastijas ķeizars no 1556. līdz 1564.gadam.
Dzīvesgājums. Dzimis 1503.gada 10.martā.
1526.gadā ievēlēts par Čehijas un Ungārijas karali. Nostiprināja centralizēto varu, karoja pret protestantiem.
Miris 1564.gada 25.jūlijā.
Bēla IV
Biogrāfija. Piešķīris Zagrebai pilsētas tiesības.
Matiašs (ap 1610.g.)
1687.gadā austrieši sakāva osmaņu turkus pie Mohačas, atbrīvoja to un Habsburgi ieņēma Ungārijas troni.
Saites.
Ungāri.
