_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Ūras standarts
L.Vūlija vadītajos izrakumos Ūrā atklātais artefakts.
Tā sauktais Ūras standarts ir paša atklājēja interpretācija. Tagad uzskata, ka šī mozaīka rotāja kādas kastes ārpusi.
Ūras mozaīkstandarts – to atrada Vūlijs un datē ar 3500.g.pmē. Tas sastāvēja no divām taisntūra plāksnēm ar izmēriem 55 x 22,5 cm un vēl diviem trijstūrveida piekariem. Iespējams, ka plāksnes tikušas piekarinātas pie kārts un nestas gājienu priekšgalā. Plāksnes bija klātas neskaitāmām sīkām, no perlamutra un gliemežnīcām darinātām figūriņām zilā lazurīta fonā. Uz tā bija redzamas dzīres, lopu vešana uz kaušanu, gūstekņu un karavīru gājiens, kaujas rati. Tas viss sniedza detalizēt ieskatu šumeru tā laika dzīvē.
Vienā no ainām šajā no gliemežvākiem, sarkana kaļķakmens un lazurīta veidotājā mozaīkā attēloti kaujas rati. Šī mozaīka, kura uzieta kapenēs PG779, tiek datēta ar apmēram 2550.g.pmē., kad, iespējams, nomira Ūras valdnieks Urpabilsags. Tas ir viens no senākajiem neapstrīdamajiem pierādījumiem, ka šumeri riteni izmantoja pārvietošanās līdzekļos.
Saites.
Ūra.
