Taro kārtis
- Detaļas
- 3843 skatījumi
Viens no zīlēšanas veidiem, kurā tiek izmantotas īpašas kārtis.
Uzskata ka tās nav vecākas par vēlajiem Viduslaikiem, lai gan ir pētnieki, kas apgalvo tās no Senās Ēģiptes esam, un esot bijušas saistītas ar Tota/Hermeja gudrību. Papiuss savā grāmatā „Tarotas Bohēma” stāsta, ka kārtīs bijusi izklāstīta visa Senās Ēģiptes gudrība. Kārtis esot bijis pēdējais mēģinājums saglabāt senās zināšanas nākamajām paaudzēm. Tās tikušas radītas tad, kad Ēģiptē iebruka persieši.
Sastāv no Lielā ( 22 kārtis ) un Mazā Arkāniem (72 kārtis)..
Vēsture. Vēsturiski konstatējamie dati liecina, ka tās parādījušās XV gs. 1.pusē Ziemeļitālijā. Tās izgudroja augstdzimušo un bagāto ģimeņu izklaidei, un par pamatu tām kalpoja parastās kārtis, kas tobrīd bija apgrozībā Eiropā.
Arī pareģošanai kārtis pirmo reizi sāka izmantot Itālijā - tas bija XVII gs. beigās. Tomēr par populāru meditācijas instrumentu tās pārvērtās, kad franču okultistu vidu sāka cirkulēt baumas par to, ka kārtīm piemīt augstāka nozīme, kas ieslēpta to simbolikā. Tas sākās pēc tam, kad 1781.gadā klajā nāca Žablēna un de Mellē "Pirmatnējā pasaule," kurā pilnīgi bez kāda pamatojuma tika apgalvots, ka Taro kārtīm esot senēģiptiešu izcelsme.
Visvairāk uzmanības piesaistīja 22 kārtis ar ilustrācijām. Franču okultisti sasaistīja tās ar žīdu alfabēta burtiem un ezotēriskām asociācijām, kādas šiem burtiem piemita Kabalā. Galvenais starp franču Taro kāršu mistiskās jēgas aizstāvjiem bija Elitās Levī (1801.-1875.g), las savā 1860.gadā izdotajā "Maģijas vēsturē" raksta: "Līdz mūsu dienām nonākušās Taro kārtis noteikti piederējušas čigāniem un nākušas pie mums no Jūdejas. To atslēga ir žīdu alfabēta burti, un daži no figūru attēliem pat līdzīgi tiem pēc formas." Te nu jāatzīmē šī apgalvojuma aplamība. Kārtīm nav nekāda sakara ar čigāniem un Jūdeju. Tāpat arī kāršu attēlu līdzība ar žīdu alfabēta burtiem ir tika gadījuma rakstura un arī tikai uz dažām kārtīm. Vienīgā līdzība ar žīdu alfabēta būrtiem ir to skaits - 22, tomēr pat tas nav stingri noteikts, jo dažās Taro kāršu kavās ir vairāk par 22 kārtīm. Tomēr franču okultistus. XIX gs. pieņemtajā standarta Taro kāršu kavā patiesi bija 22 kārtis.
Taro kāršu bums. Kāršu maģiskais pielietojums nesasniedza augstu līmeni līdz pat brīdim kamēr šo praksi neiekļāva "Zelta rītausmas" Hermētiskajā ordenī. Viens no organizācijas medijiem Semjuels Lidels Māzers sastādīja pilnu Taro kāršu komplektu - tik precīzu un sarežģītu, kāds nebija radīts jebkad iepriekš. Par pamatu ņēma franču okultistu kārtis, tomēr Māzera komplicētības līmenis bija augstāks. Taro mācība tika saņemta no Slepenajiem Vadoņiem, un, droši vien, ir lielākais no "Zelta Rītausmas" sasniegumiem. Tās veido plaši izplatīto mūsdienu taro kāršu struktūru, lai gan eksistē arī citas sistēmas.
"Zelta Rītausma" bija pirmā okultā organizācija, kur kā astrālās atslēgas izmantoja Vecāko Arkānu. Taro kāršu Arkāna apraksts parādās šifrētā "Zelta Rītausmas" manuskriptā. Nav iespējams noteikt tā autoru, droši vien, tas ir Mazers.
Marseļas kava - Renesanses laika personāži
Alistera Kroulija Tota kava - abstrakta un daudz mūsdienīgāka.
A.E.Vaita kava, māksliniece Pamela Koulmana Smita - ārkārtīgi populāra.
Saites.
Zīlēšana.
