Torontas NLO lidojumu zona
- Detaļas
- 2167 skatījumi
Apvidus pie Torontas pilsētas Kanādā, kur regulāri novēro NLO aktivitātes.
Atrašanās vieta. Kanāda, Toronta.
Apraksts. 1913.gada februārī NLO virs šī apvidus parādījās ar zināmu periodiskumu.
1913.gads. 1913.gada 9.februārī neparasta parādība bija vērojama virs Ziemeļamerikas un Atlantijas okeāna rieteņu daļas. Torontas universitātes profesors Hants un anglis Denings apkopoja simtiem aculiecinieku liecības un notikums izskatījies apmēram šādi.
21:05 Kanādas centrālās daļas iedzīvotāji debesu ZR daļā novēroja ugunīgi sarkana ķermena parādīšanos. Tam bija gara aste, aiz kuras secīgi parādījās apmēram 10 NLO "viļņi." Katrā no viļņiem bija 20-40 objektu, kas, savukārt, lidoja grupās pa 2, 3 vai 4. Tādejādi kopumā pārlidoja vairāk kā 300 spīdoši objekti, kuru pazušanu pavadīja dārdoša skaņa. Visas parādības ilgums atsevišķām novērotāju grupām bija virs 3 minūtēm. Saskaņā ar atsevišķu 143 punktos esošu novērotāju sniegto informāciju (tie atradās kontinentā, uz kuģiem Atlantijas okeānā) tika noskaidrots, ka NLO lidojuši pa taisnu trajektoriju no Saskačevānas cauri Ņujorkas rajonam, caur Bermudu salām un līdz Saorokas ragam Brazīlijas austreņu piekrastē.
Astronomiskajā literatūrā ši parādība ieguva "Hanta bolīdu" vai "Kirilīda procesijas" nosaukumu, lai gan visi lidķermeņu lidošanas apstākļi bija pretrunā ar bolīdu lidošanas raksturlielumiem. Kopējais NLO šai gadījumā veiktais ceļš atmosfērā bija vairāk nekā 9000 km (līdz šim garākā zināmā bolīda trajektorija atmosfērā ir 2400 km). Objektu lidojuma augstums, saskaņā ar Hanta aplēsēm, bija 40 km, bet pēc Hofmeistera un Deividsaona domām - 70-80 km. Domājamo NLO lidojuma trajektorija bija paralēla Zemes virsmai, kamēr bolīdu lidojuma augstumi parasti ir stipri lielāki un to trajektorijas vērsta slīpi šaurā leņķī pret Zemes virsmu, jo bolīdam galu galā taču reiz arī jānokrīt.
Visi parādības aculiecinieki ir arī vienisprātis, ka NLO grupas kustējušās majestātiski un nesteidzīgi, to lidojuma ātrums bijis 8-10 km/s, kamēr bolīdu pārvietošanās ātrums parasti ir vairāki desmiti km/s, un novērot tos var tikai dažas sekundes. Zīmīgi arī, ka netika novērota nekāda šo "bolīdu" nokrišana.
Pats Hants izteica hipotēzi, ka tās varēja būt nelielu kosmisku ķermeņu grupas, kas lidojušas garām Zemei, tās gravitācijas "saķertas," ieguvušas riņķveida orbītu paralēlu Zemes virsmai. Tomēr citi zinātnieki, tādi kā Deividsons, Hofmeisters un Fišers, pierādīja, ka gaisa pretestības spēks neļautu parastiem kosmiskiem ķermeņiem veikt tik garu ceļu atmosfērā - tiem būtu vai nu jāsadeg, vai jānokrīt.
Ārkārtīgi interesanti uir arī tas, ka 5 stundas pēc "bolīdu" parādes, t.i. 2:30 naktī, tieši pa šo pašu trajektoriju atkal atlidoja vairākas grupas līdzīgu objektu (Zeme tobrīd bija pagriezusies jau par 75o). Atkal savādi, bet nākamajā dienā - 10.februārī 14:00 dienā Torontas (Kanāda) iedzīvotāji novēroja 7-8 tumšu objektu pārlidošanu pilsētai no rieteņiem uz austreņiem, bet pēc tam - no austreņiem uz rieteņiem.
Ticama izskaidrojuma šim gadījumam tā arī nav.
Saites.
NLO novērojumi.
Toronta.
