Tālruņi, telefoni
Sakaru ierīce attālinātu sarunu nodrošināšanai.
Izgudrošanas un attīstības vēsture. Tālruņu izgudrošanu esot paredzējis angļu filozofs un alķīmiķis Rodžers Bēkons (1214.-1294.g.).
1876.gada 7.martā Aleksandrs Bells patentēja izgudrojumu, ko viņš nodēvēja par „runājošo telegrāfu.” Tagad tas pazīstams ar nosaukumu – „tālrunis.” Tomēr iespējams to ieviest praksē bija tikai tādēļ, ka T.Edisons 1877.gadā izgudroja ogles mikrofonu.
Tālruņa ciparu ripa darbojās pēc impulsu sistēmas: sastādot numuru, pēc katra cipara līnijas līdzstrāvas ķēdē notika viens vai vairāki pārtraukumi, ko reģistrēja telefonu centrālē'"atšifrējot" konkrēto ciparu. Šāda sistēma darbojās labi, kamēr tālruņu numuriem nebija vairāk par 5-6 cipariem, taču tālsarunu nodrošināšanai nācās iesaistīt telefona centrāļu operatorus, uri tālāko savienojumu nodrošināja manuāli.
1878.gadā pirmo reizi vēsturē sieviete tika pieņemta par telefonisti. Līdz tam valdīja uzskats, ka sievietes ir pārāk dumjas tādam tehniskam darbam. Tomēr tālruņu kompānija nolēma pamēģināt, jo vīrieši pārlieku daudz klientiem sarunāja rupjības.
1917.gadā dāņu matemātiķis A.Ērlangs publicēja pirmo darbu par varbūtību teorijas izmantošanu telefonijā. Tam par godu telefona un telegrāfa slodzs vienību nosauca viņa vārdā - par ērlangu (Erl).
1963.gada 18.novembrī uzņēmums Bell System saviem abonentiem Pensilvānijas pavalstī pilsētās Grīnsbērgā un Kārnegijā sāka piedāvāt iepriekš neredzētus tālruņa aparātus, uriem ierastās ciparu ripas vietā bija podziņas ar cipariem. Tolaik ASV tālruņi bija sakaru nodrošinošo uzņēmumu īpašums un klientiem tika vien iznomāti. Tā nu abu pilsētu iedzīvotājiem piedāvāja iznomāt Western Electric 1500 tālruņus ar 10 ciparu podziņām.
Šādas tehniskās izmaiņas diktēja tehnikas attīstība, jo jaunajā sistēmā varēja automātiski nodrošināt starppilsētu un starpvalstu savienojumus. Tā bija pavisam jauna tehnoloģija, kurā tika izmantota dubulttonālā daudzfrekvenču sistēma (DTME). Taustiņi bija izvietoti 4 rindās un 3 stabiņos, katrai no rindām un stabiņiem tika piešķirta sava frekvence, un, piespiežot konkrētu taustiņu, signāls bez jebkādiem pārrāvumiem nonāca centrālē. Western Electric laboratorijās eksperimenti šādas sakaru sistēmas radīšanā sākās jau 1941.gadā, taču inženieri nonāca strupceļā - viņiem pietrūka tranzistoru, kas tika izgudroti tikai 1947.gadā.
Jaunā sistēma ASV tomēr neieviesās ļoti strauji, jo vēl XX gs. 80.gados lielākā daļa amerikāņu mājsaimniecību izmantoja vecos ripuļu tālruņus.
Saites.
Mobilie tālruņi.
Sakaru tehnika.
