Bēkons, Rodžers (1214.-1294.g.)
Angliski - Roger Bacon.
Angļu filozofs, alķīmiķis un franciskāņu ordeņa mūks, viens no zinātnes pētniecības empīriskās metodes radītājiem.
Iestājās par eksperimentālās metodes pielietošanu zinātnē. Bēkons pazīstams ar saviem darbiem optikā un alķīmijā, taču vēl vairāk – ar saviem pārdrošajiem pareģojumiem. Savos darbos viņš aprakstījis mikroskopu un teleskopu, lāzera ieročus, kuģus ar motora dzinējiem un pat lidmašīnas.
Radniecība. Bija brāļi, no kuriem viens arī kļuva par zinātnieku.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 2014.gadu Ilčesterā (Ilchester), Somersetas grāfistē, Anglijā, visai turīgā ģimenē.
Rodžers Bēkons izglītību ieguva Oksfordā, pēc tam Parīzē iestājās Franciskāņu ordenī. Tā kā materiālais stāvoklis viņam to atļāva, daudz naudas tērēja instrumentiem, vērtīgām grāmatām un eksperimentiem. Toskait iegādājās arī tādus tekstus - libros secretos, kuros bija aprakstītas okultas zināšanas.
Bēkonu ģimenes iestāšanās Indriķa III pusē viņa cīņā pret Simonu de Monforu, noveda to nabadzībā, daļai radinieku bija jādodas trimdā.
R.Bēkons beidza Oksfordas un Parīzes universitātes, kļuva par mākslas maģistru un iestājās Franciskāņu ordenī.
1247.gadā savā vēstulē minēja šaujampulveri, pamatojoties uz to daudzi pētnieki viņam piedēvēja tā izgudrošanu.
Parīzē viņš arī sāka savu pasniedzēja darbību. Bēkons savā mācībā kritizēja sholastisko filozofiju. Kritizējot sava laika tikumus, viņš nesaudzēja pat pašu pāvestu. Pretēji garīdznieku apgalvojumiem, ka "svēto rakstu autoritāte stāv pāri visām cilvēka prāta spējām," zinātnieks noridīja aklu ticību šai autoritātei.
Rodžers Bēkons veica eksperimentus ar pulveri, izdarīja izmēģinājumus ar magnēta adatu un palielināmajiem stikliem. Viņš paredzēja, ka tiks uzbūvēta lidmašīna, izgudroti teleskops un mikroskops.
Nesaskaņas ar baznīcu. Ap 1257.gadu Franciskāņu ordeņa vadītājs Bonaventura aizliedza Bēkonam lasīt lekcijas Oksfordā un nodeva viņu kāda Parīzes klostera uzraudzībā un novērošanā. Nu viņš neko nevarēja arī publicēt. Tikai pāvesta Klementa IV aizbildniecība, kas 1265.gada kāpa Vatikāna tronī, ļāva R.Bēkonam izdot 3 lielus traktātus. Tomēr pāvesta ātrā nāve 1268.gadā pielika punktu viņa zinātniskajiem centieniem.
Baznīca atbildi parādā nepalika. Rodžera Bēkona mācība tika nosodīta, darbi nolādēti un pats zinātnieks 1278.gadā tika ieslodzīts klostera cietumā, kur pavadīja 14 gadus. Inkvizīcijas tiesa nevarēja piedēvēt Bēkonam ķecerību, bet apsūdzēja viņu tādu pētniecības līdzeklu un metožu izvēlē, kas robežojās ar melno maģiju. Franciskāņu ordeņa galva apsūdzēja Bēkonu tanī, ka viņš mācījis "aizdomīgus jauninājumus."
No cietuma viņš tika atbrīvots tikai 1292.gadā, neilgi pirms savas nāves, kad bija jau nevarīgs vecītis.
Rodžera Bēkona zinātniskās un filozofiskās idejas un to vēsturiskā nozīme. Zinātnē, zinātnes loģikā Rodžers Bēkons bija īsts novators, kas bija tālu aizsteidzies priekša savam laikam. Savukārt filozofijā viņš tālu atpalika ne tikai no savām zinātniskajām idejām, bet arī no sava laika filozofijas. Tāpat kā vecie sholasti, Rodžers Bēkons filozofijas uzdevumus reducēja uz reliģiskās ticības aizstāvēšanu. Bēkona uzskatos par izziņu ir daudz mistikas un teoloģijas. Tomēr, Rodžers Bēkons radīja jaunu kritisku sholastikas izpratni, kas bija pretrunā ar šiem mistikas elementiem. Viņš radīja arī jaunu zinātnes izpratni.
Rodžers Bēkons uzskatīja, ka, lai uzzinātu patiesību, vispirms ir jānovērš šķēršļi, kuri stāv ceļā izzināšanai un rada maldus. Galvenie šķēršļi izziņai pēc zinātnieka domām ir šādi:
· nepelnītas autoritātes ietekme;
· iesīkstējuša paraduma spēks;
· no gara tumsības izrietoši aizspriedumi;
· zinātnieku centieni slēpt savu nezināšanu aiz šķietamas gudrības.
Zinātnieku vēlāk godāja kā Doctor Mirabilis - Āpbrīnojamais doktors."
Rodžers kritizēja baznīcas zinātnieku pētījumu metodes. Viņš rakstīja: „Senajās grāmatās ir sacīts, ka dimantu var sašķelt ar āža asins palīdzību. Es apmērcēju dimantu āža asinīs, un man nekas neiznāca. Taču ir paņēmiens, ar kuru var sašķelt dimantu, un šo paņēmienu labi zina juvelieri.” Tātad liela nozīme zinātnē ir novērojumiem un eksperimentiem, kas viduslaiku zinātnei nebija raksturīgi. Viduslaikos valdīja uzskats, ka zinātnieku galvenais uzdevums ir meklēt ceļu uz dievišķo atklāsmi. Zinātnieki tikpat kā neveica eksperimentus un novērojumus, bet studēja antīko zinātnieku darbus un svētos rakstus. Tas radīja stagnāciju zinātnē un tieši to Rodžers Bēkons kritizēja.
Rodžers Bēkons pauda uzskatu, ka ceļš uz patiesību ir seno valodu, matemātikas un optikas studijas, eksperimentāli pētījumi teoloģijā. Viņš nošķīra matērijas jēdzienu no Dieva jēdziena, attīstīja jaunas idejas par ķermeņu apveidiem, par pasauli, par kustībām, par laiku un mūžību, par tukšumu. Rodžers Bēkons norādīja uz astronomijas lielo nozīmi precīzas hronoloģijas noteikšanā, un izstrādāja projektu Jūlija kalendāra reformai, kas tika īstenota tikai pēc trim gadsimtiem.
Pēc Rodžera Bēkona uzskatiem zināšanu galvenie avoti ir pieredze, loģiski spriedumi un autoritāte. Pat vispareizāko (loģikas ziņā) spriedumu patiesums ir jāapliecina pieredzei. No visiem zināšanu avotiem tikai pieredze ir vērtīga pati par sevi. Autoritātes un pat loģiska sprieduma vērtība ir atkarīga no pieredzes. Taču ar pieredzi ir par maz, lai izdibinātu patiesību. Tādēļ tā jāpielieto kopā ar augstākiem izzināšanas veidiem. Un tie ir filozofija un teoloģija. Mācībā par augstāko zināšanu pakāpēm Rodžers Bēkons atkāpās no zinātnes sfēras un nodevās mistikai.
Rodžers Bēkons - alķīmiķis. Viņš izšķīra praktisko ("operatīvo") un teorētisko ("spekulatīvo") alķīmiju, pārspilēja četru pirmelementu nozīmi. Daži pētnieki izteikuši hipotēzi, ka R.Bēkons iztēlojies alķīmiju kā Aristoteļa fizikas un bioloģijas sintēzi.
Rodžers Bēkons par pagātnes un nākotnes zināšanām un tehnoloģijām. Ir tāds Rodžera Bēkona apcerējums ”Vēstules par noslēpumainajiem mākslas darbiem un burvestību niecību,” kurā viņš raksta: ”Un tā es pavēstīšu par tehniku un dabas sasniegumiem..., kuros nav nekā maģiska. Reiz būs ūdens transportlīdzekļi, kuriem nebūs vajadzīgi airētāji. Lielajiem jūras un upju kuģiem būs tikai kapteiņi, un tomēr tie būs ātrāki nekā jebkurš kuģis, kas peld ar airētāju palīdzību. Būs tādi rati, kuri ar varenu spēku kustēsies uz priekšu bez vilcējdzīvnieku palīdzības... Būs arī tādi lidaparāti, kurus darbinās tikai viens cilvēks, kurš ar gudru mehānismu palīdzību liks rotēt kaut kam, kas ar mākslīgu spārnu palīdzību pātagos gaisu līdzīgi putniem. Tāpat būs ļoti lietderīgas ierīces, ar kuru palīdzību būs iespējams pacelt un nolaist gandrīz neierobežoti smagas kravas... Būs arī tādi instrumenti, ar kuru palīdzību varēs ienirt līdz pat jūras dibenam bez jebkādiem dzīvības draudiem... Šādas mašīnas tika būvētas senatnē un droši vien mūsu dienās, varbūt tikai izņemot lidmašīnu, kuru es neesmu redzējis un, šķiet, neviens nav redzējis (šis teikums ir graujošs! Sanāk, ka Rodžers Bēkons iepriekš aprakstītos tehnikas brīnumus ir redzējis pats savām acīm!). Taču es pazīstu kādu cilvēku, kurš zina, kā šādu mašīnu var uzbūvēt. Gandrīz neierobežoti iespējams īstenot tādas lietas kā, piemēram, tiltus, kurus var uzcelt pār upēm bez nostiprināšanas un bez balstiem, kā arī dažādus citus neiedomājamus mehānismus un mašīnas.”
Rakstītais tikpat labi attiecās kā uz pagātni, tā arī uz nākotni. No kurienes Rodžers Bēkons smēlās šo informāciju? Vai viņš bija studējis senus dokumentus, tekstus, kuri vēstīja par zudušām civilizācijām un zudušo civilizāciju zināšanām?
Bēkons esot paredzējis telefonu, lidaparātu, braucamrīku un zemūdeņu izgudrošanu.
R.Bēkons tracināja baznīcas klīriķus ar saviem pastāvīgajiem un niknajiem uzbrukumiem sholastiem, kā arī ar savu noslieci uz mistiku, īpaši Floras Joahima (Gioacchino da Fiore) pareģojumiem, kura uzskatus katoļu baznīca bija pasludinājusi par ķecerīgiem. Izejot brīvībā 1292.gadā. viņš vēl paspēja deklarēt savas tēzes opusā "Compendium studii theologiae," kurā skarbi kritizēja toreizejos teologus.
Miris 1292.(1294.?)gada jūnijā.
Darbi.
„Spekulatīvā alķīmija.”
"Alķīmijas spogulis."
Voiniča manuskripts. Noslēpumainais manuskripts esot bijis slavenā farrnciskāņu mūka Rodžera Bēkona uzrakstīts. Tā vismaz uzskatīja zintnieks Džons Dī, kuram šo manuskriptu bija nodevusi Nortumberlendas hercoga ģimene.
Par labu šai versijai liecina fragments no viņa „Vēstulēm par noslēpumainiem mākslas darbiem un burvestību niecību”: „neprātis ir tas, kurš par kādu noslēpumu raksta, neslēpjot to no necienīgajiem un nepadarot to pat mācītiem vīriem grūti saprotamu. Citiem izdevies noslēpumaino paslēpt ar tādas rakstības palīdzību, kādu nelieto tajā apkārtnē vai kas ir paša izgudrota.”
„Vēstules par noslēpumainiem mākslas darbiem un burvestību niecību.” Tajā viņš raksta: ”Un tā es pavēstīšu par tehniku un dabas sasniegumiem..., kuros nav nekā maģiska. Reiz būs ūdens transportlīdzekļi, kuriem nebūs vajadzīgi airētāji. Lielajiem jūras un upju kuģiem būs tikai kapteiņi, un tomēr tie būs ātrāki nekā jebkurš kuģis, kas peld ar airētāju palīdzību. Būs tādi rati, kuri ar varenu spēku kustēsies uz priekšu bez vilcējdzīvnieku palīdzības... Būs arī tādi lidaparāti, kurus darbinās tikai viens cilvēks, kurš ar gudru mehānismu palīdzību liks rotēt kaut kam, kas ar mākslīgu spārnu palīdzību pātagos gaisu līdzīgi putniem. Tāpat būs ļoti lietderīgas ierīces, ar kuru palīdzību būs iespējams pacelt un nolaist gandrīz neierobežoti smagas kravas... Būs arī tādi instrumenti, ar kuru palīdzību varēs ienirt līdz pat jūras dibenam bez jebkādiem dzīvības draudiem... Šādas mašīnas tika būvētas senatnē un droši vien mūsu dienās, varbūt tikai izņemot lidmašīnu, kuru es neesmu redzējis un, šķiet, neviens nav redzējis (šis teikums ir graujošs! Sanāk, ka Rodžers Bēkons iepriekš aprakstītos tehnikas brīnumus ir redzējis pats savām acīm!). Taču es pazīstu kādu cilvēku, kurš zina, kā šādu mašīnu var uzbūvēt. Gandrīz neierobežoti iespējams īstenot tādas lietas kā, piemēram, tiltus, kurus var uzcelt pār upēm bez nostiprināšanas un bez balstiem, kā arī dažādus citus neiedomājamus mehānismus un mašīnas.”
"Compendium studii theologiae." 1294.g. Viņa pēdējais darbs.
Saites.
Alķīmija un alķīmiķi.
