Tohāri
Āriešu tauta, kas laikā no II gs.pmē. līdz pat mē. I tūkstošgadei dzīvoja Vidusāzijā un Senajā Baktrijā. Seno Baktriju I mē. tūkstošgadē pēc tohāru nosaukuma dēvēja par Tohāristānu, un šis nosaukums bija apgrozībā līdz pat XIII gs.
Vēsture. Tohari Vidusāzijā parādījās 140.-129.g.pmē. un kopā ar vairākām austrumirāņu ciltīm sagrāva Grieķu Baktrijas valsti.
128.g.pmē. iepruka Partijas valstī, taču viņu uzbrukums tika atsists.
II-I gs.pmē. Baktrijā tohāri dzīvoja piecos nodalījumos (ciltīs vai novados).
Apmēram np I gs.pmē. beigām un līdz I gs.mē. tohāri uz viena novada Kušanas pamata izveidoja Kušanas valsti. No tā laika tohārus bieži dēvēja par kušāniem.
Ir zināmi daži Kušānas valsts ķēniņi, piemēram, Kadfīzs I un Kadfīzs II, Kaniška.
Tohāru valoda. Tohāri runāja irāņu (austrumirāņu) grupas valodā. Viņu rakstības pamatā bija grieķu alfabēts. Tohāru valoda saglabājās līdz pat I tk.gades beigām
