Tibetas ekspedīcija, nacistu
Ahnenerbe un Tibeta. Ahnenerbe dibināta 1935.gadā ar Hitlera svētību, divus gadus vēlāk Himlers to apvienoja ar SS. Ahnenerbe primārais uzdevums bija nodrošināt zinātniskus, antropoloģiskus un arheoloģiskus pierādījumus, kas atbalsta Tules biedrības teorijas un tāda veidā noteikt āriešu rases izcelsmi.
Daži nacistu rasu teoriju piekritēji uzskatīja, ka šis mistērijas atrisinājums meklējams zudušajā Atlantīdas pilsēta. To viņi identificēja kā mītisko Tules zemi, tā atradusies starp Grenlandi un Islandi, un tās meklēšana bija šķietams mērķis vismaz vienai nacistu ekspedīcijai.
Lai kā, Karls Haushofers (Karl Haushofer) bija pārliecināts, ka atslēga izmantojamajai Vrill enerģijai atrodas Tibetā. Viņu atbalstīja zviedru pētnieks un nacisma piekritējs Svens Hedins, kurš bija vadījis dažādas ekspedīcijas uz Tibetu.
Ernsta Šēfera ekspedīcija uz Tibetu. Vācu mednieks un biologs Ernsts Šēfers (Ernst Schäfer) piedalījās divās ekspedīcijās uz Tibetu 1931. un 1932.gadā. Tās bija sportiska un pētnieciska rakstura ekspedīcijas.
Ahnenerbe sponsorēja trešo viņa vadīto ekspedīciju (1938.-1939.gadā). Tā notikusi pēc Tibetas valdības ielūguma, bet saka, ka to rīkot personiski pavēlējis Hitlers un atbalstījis arī SS priekšnieks H.Himlers (uzskatījis, ka āriešu rase radusies "pasaules jumtā" Tibetā) Viens no Šefera ekspedīcijas uzdevumiem bijis iegūt pierādījumus āriešu izcelsmes teorijai un iegūt no turienes artefaktus. Vizīte sakritusi ar Tibetas kontaktu atjaunošanu ar Japānu. Iespējamais uzaicinājuma izskaidrojums ir, ka Tibetas valdība vēlējās saglabāt sirsnīgas attiecības ar Japānu un viņu vācu sabiedrotajiem kā balansu pret britiem un ķīniešiem.
Runā, ka Šēfers meklējis arī Šambalu. Viņš savu ekspedīciju atvedis Kančendžanga kalna pakājē un apgalvoja, ka tā pakāpē atrodas viena no ieejām pazemes Šambalā (viņš esot vadījies pēc budisma pētnieka Alberta Grīnvēdeļa darbiem). Pie kalna ekspedīcija pavadījusi vairākas nedēļas. Ekspedīcija kalna virsotnē esot uzstādījusi kaut kādu radioaparatūru, kas spējusi darboties autonomi. Ar vēja enerģiju aparatūra ieguva elektrību, rezervē bija akumulatori.
Tikai pēc tam vācieši devās uz Lhasu. Tibetas valdība uzņēma vācu ekspedīciju 1939.gada jaunā gada svētkos Lhasā.
Grāmatā Fest der weissen Schleier: Eine Forscherfahrt durch Tibet nach Lhasa, der heiligen Stadt des Gottkönigtums (Festival of the White Gauze Scarves: A Research Expedition through Tibet to Lhasa, the Holy City of the God Realm) (1950.g.), Ernsts Šēfers apraksta savu pieredzi ekspedīcijas laikā. Svētku laikā, viņš ziņo, Nečungas orākuls brīdinājis, ka kaut arī vācieši atnesuši patīkamas dāvanas un vārdus, Tibetai vajadzētu būt piesardzīgai: Vācijas vadonis līdzīgs pūķim. Projapāniskais pirmais Tibetas armijas vadītājs Tsarongs centās mīkstināt pareģojumu. Viņš sacīja, ka reģents bija daudz vairāk dzirdējis no orākula, bet viņš pats nav tiesīgs izpaust detaļas. Reģents skaitīja lūgšanas ikdienas par to, lai nebūtu kara starp Lielbritāniju un Vāciju, jo tas nestu Tibetai briesmīgas sekas. Abām valstīm vajadzētu saprast, ka visi labi cilvēki vēlas mieru. Savas uzturēšanās laikā Lhasā, Šēfers bieži satikās ar reģentu un viņiem bija labas attiecības.
Vācieši bija ļoti ieinteresēti nodibināt draudzīgas attiecības ar Tibetu. Viņu dienaskārtība, lai kā, bija nedaudz atšķirīga no tibetiešu. Viens no Šēfera ekspedīcijas biedriem bija antropologs Bruno Begers (Bruno Beger), kurš bija atbildīgs par rasu pētījumiem. Strādājot kopā ar H.F.K.Ginteru (H.F.K.Günther) pie darba "Nordiskā rase starp Āzijas indoģermāņiem" (Die nordische Rasse bei den Indogermanen Asiens), Bergers atbalstīja Gintera teoriju „ziemeļu rase” Centrālāzijā un Tibetā. Viņš uzskatīja, ka Tibeta bija nordiskās rases dzimtene. 1937.gadā viņš bija ierosinājis pētniecības projektu par Austrumtibetu, un kopā ar Šēfera ekspedīciju plānoja pētīt zinātniski rasiski Tibetas cilvēku raksturīgās iezīmes. Ceļojot pa Tibetu un Sikimu Bergers nomērīja trīssimt tibetiešu un sikimiešu galvaskausus, un apskatīja citas viņu fiziskās iezīmes un ķermeņa standartus. Viņš secināja, ka tibetieši apvieno mongoloīdas un eiropeīdās rases iezīmes, ka viņi atrodas pa vidu starp abām rasēm, eiropeīdu rases elementi vērojami sevišķi spilgti aristokrātijas vidū.
Bergers izteicis domu, ka tibetieši varētu spēlēt nozīmīgu lomu pēc izšķirošās Trešā Reiha uzvaras. Viņi varētu noderēt kā radniecīga rase Pan-Mongolijas konfederācijā Vācijas un Japānas aizgādībā. Kaut arī Bergers rekomendēja turpmāk izpētīt visus tibetiešus, tālākas ekspedīcijas uz Tibetu netika uzsāktas. Paši vācieši no Tibetas atgriezās 1939.gadā tikai dažas nedēļas pirms Otrā Pasaules kara sākuma. Minhenē Šēferu sagaidīja kā nacionālo varoni, viņu pie trapa sagaidīja pats Himlers.
1940.gadā Šēfers mēģināja noorganizēt vēl vienu ekspedīciju uz Tibetu, taču tad jau pilnā sparā ritēja Otrais pasaules karš un tas neizdevās.
Šēfers uz Vāciju sev līdzi atveda 13 lamas. Šie trīspadsmit tibetiešu mūki tika atrasti miruši kādā bunkurā drīz pēc reihstāga ieņemšanas 1945.gadā. Viņi rokas sadevušies gulēja uz zemes - nāve viņus bija pārsteigusi rituāla laikā.
Nacistu Šambalas meklējumi. Ne jau tikai antropoloģiski pētījumi nacistus saistīja Tibetā. Hitlers un viņa tuvākie piekritēji ticēja, ka Austrumos ir zeme, kur dzīvo Pasaules Valdnieks „Ar kuru parakstīts pakts uz tūkstošiem gadu mainīs dzīvi zemes virsū un piešķirs jēgu patlaban bezmērķīgajam cilvēces liktenim” (Pols, Beržjē), proti, radīsies „Tūkstošgadu Reihs.”
Iespējams, ka viens no Šēfera ekspedīcijas mērķiem bija sasniegt Šambalu un nodibināt ar tās valdnieku kontaktu. Hitlers ticēja leģendai, ka Šambala ir varenības un varmācības centrs, ka tā ir neaptveramu spēku glabātuve, kas pieejami tikai noslēpumos iesvētītajiem (šo jautājumu vajadzētu plašāk izvērst atsevišķā esejā). Un šo spēku apguvē Hitlers bija ļoti ieinteresēts, jo tad neviena valsts nespētu pretoties Trešajam Reiham.
Saites.
Tibetieši.
