Tarkvīnijs Lepnais (534./533.- 510./509.g.pmē. )
Tarquinius Superbus.
Lūcijs Tarkvīnijs Superbs.
Pēdējais 7.etrusku izcelsmes Romas ķēniņš no 534./533. līdz 510./509.g.pmē.
Radniecība. Sieva - Tullija, iepriekšējā ķēniņa Servija Tullija jaunākā meita.
Dēli - Seksts, Arrūnts.
Dzīvesgājums. Septītais ķēniņš - pēdējais no "Ķēniņu perioda" valdniekiem.Viņš nāca no etrusku dinastijas un esot centies uzurpēt visu varu Romā.
Kāpšana tronī. Tarkvīnijs Lepnais kāpa tronī nogalinot iepriekšējo ķēniņu Serviju Tulliju. Tits Līvijs vēsta, ka Servija Tullija jaunākā meita Tullija nogalināja savu māsu, brāli un tad pašas vīru, lai varētu aprecēties ar pusbrāli Lūciju Tarkvīniju, kurš, Tullijas mudināts un iedvesmots, ar bruņotu spēku sagrāba ķēniņa troni, piespiezdams senatorus viņu pasludināt par valdnieku. Līvijs vēsta, ka Tullija ar kaujas ratiem pārbraukusi pāri nogalinātā Servija Tullija ķermenim un pēc tam paņēmusi daļu no mirušā ķermeņa un asinīm, kuras ziedojusi saviem mājas gariem.
Valdīšana. Nostāsti vēsta, ka Tarkvīnijs Lepnais pakļāvis Laciju.
Tarkvīnijs pazīstams kā ļoti nežēlīgs un tirānisks valdnieks, mocīja tautu ar nodokļiem un klaušām, apvainoja senātu un augstdzimušos pilsoņus. Īpašu bardaku radījuši viņa dēli. Tādējādi pret viņa valdīšanu nostājās lielākais vairums Romas iedzīvotāju.
Gāšana no troņa. Punktu pacietībai pielika gadījums ar romiešu meiteni Lukrēciju (Tarkvīnija Kolatīna sieva, radinieka Tarkvīnijam Lepnajam), kuru izvaroja ķēniņa dēls Seksts, un tā nonāvējās no kauna.
509.g.pmē. pacēlās sacelšanās pret etrusku ķēniņu Tarkvīniju Lepno, to vadīja Lūcijs Jūnijs Bruts.
509.gadā Romas senāts pieņēma lēmumu atņemt viņam varu. 510.gadā ķēniņu izraidīja no Romas. Tā simboliski Roma atbrīvojās no etrusku varas.
No tiem laikiem romieši iedibināja republiku ("tautas valsti") un ieviesa likumu sodīt ar nāvi ikvienu, kas mēģinātu vienpersoniski valdīt Romā.
