Trockis, Ļevs (1879.-1940.g.)
Krieviski - Лев Давидович Троцкий.
Īstā vārdā - Leiba Bronšteins, krieviski - Лейба Давидович Бронштейн.
Ukrainas žīdu žurnālists, revolucionārs, politiķis un aktīvs Oktobra apvērsuma un Padomju valsts izveides dalībnieks. Ieņēma vadošus amatus Padomju Krievijā, bet galu galā zaudēja Staļinam cīņā par varu. Noslepkavots Meksikā Staļina uzdevumā 1940.gadā.
Dzīvesgājums. Dzimis 1879.gadā.
1913.gadā dzīvoja Vīnē. Bija iemīļojis kafejnīcu Cafe Central (to pašu, ko Hitlers!).
Dzīvoja Francijā un kā žurnālists kritizēja tās valdību. Frančiem tas nepatika, tādēļ 1916.gadā viņu izsūtīja bez tiesībām jebkad iebraukt Francijā. Trockis devās uz Spāniju, uzturējās tur neilgi, tad devās uz ASV.
Trocka atgriešanās Krievijā. Trockis no Ņujorkas atgriezās Krievijā 1917.gada 26.martā ar ASV pasi kabatā. 1917.gada pavasarī viņu sāka finansēt Jakobs Šifs. Lielinieki ar Trocka starpniecību saņēma 20 miljonus dolāru, ko apstiprina Hileirs Belloks, Antonijs Satons u.c. vēsturnieki. Džons Šifs 1949.gada 3.februārī laikrakstā The New York Journal American atzina, ka "vectēvs galīgam boļševisma triumfam Krievijā ieguldījis ap 20 miljoniem dolāru."
Trockis un Parvuss. Parvuss saplēsās ar Trocki, kas vēl pirms Helfanda memoranda nodošanas vāciešiem uzrakstīja eseju "Nekrologs dzīvam draugam" ("Некролог живому другу").
Trocki finansēja Amerikas žīdu baņķieris Jēkabs Šiffs.
Trockis - Ārlietu tautas komisārs. 1917.gada pēdējā dienā un Ļeņins personīgi pasniedza somu politiskajam darbiniekam Pēram Svinhuvudam Somijas neatkarības atzīšanas aktu, ko, savukārt, bija sagatavojis Ārlietu tautas komisārs Ļ.Trockis.
Trockis sarunās ar vāciešiem. Krievu delegācijas vadītājs Ļevs Trockis (Bronšteins) novilcināja sarunas ar propagandiskām atrunām un liekuļotu patosu. 1918.gada februārī Trocka taktika vāciešiem apnika. 9.februārī tika noslēgts separāts miers ar ukraiņu valdību un vācu ģenerālštābs sāka jaunu uzbrukumu Pēterpilij (toreiz Petrograda).
Trockis (kopā ar Buharinu) protestēja pret Ļeņina vēlmi noslēgt mieru ar vāciešiem Brestļitovskā. Tomēr 1917.gada 3.martā tas tika izdarīts.
Trockis Krievijas Pilsoņu karā. Pilsoņu kara laikā kļuva slavens ar savu nežēlību. Tika uzskatīts par otru ietekmīgāko politiķi padomju valstī pēc V.Ļeņina.
Kad neilgais Muravjova dumpis 1918.gada 10.-11.jūlijā dezorganizēja lielinieku Austreņu fronti, pats personīgi tur ieradās un mēģinaja glābt situāciju.
Cīņa par varu pret Staļinu. Pēc Ļeņina nāves 1924.gadā zaudēja ilgstošu politisko cīņu Josifam Staļinam un 1929.gadā tika izraidīts no PSRS. Galvenais Staļina un Trocka strīda iemesls bija jautājums par sociālisma iespējamību vienā valstī. Staļins gribēja izveidot un stiprināt sociālistisku Krieviju, bet Trockim Krievija bija tikai līdzeklis vispasaules revolūcijas izraisīšanai (“pagale vispasaules revolūcijas ugunskurā”).
Pēc Trocka ieskatiem sociālisms vienā valstī nav iespējams, tāpēc, viņaprāt, vajadzēja pašiem kapitulēt kapitālistu priekšā un no jauna mēģināt izraisīt vispasaules revolūciju. Tāpat kardināli atšķīrās Staļina un Trocka uzskati morāles jautājumā. Staļins bija pilnīgs tradicionālists, bet Trockis piekrita cīņai pret “buržuāzisko morāli” izmantot visu netradicionālo. Liela daļa nebūšanu PSRS radās sākumā dēļ Staļina un Trocka piekritēju cīņas par varu, bet pēc tam arī sakarā ar t.s.”trockistu” kaitniecībām un diversijām.
Trimdā. Staļins izsūtīja Trocki no PSRS, kurš apmetās Turcijā un turpināja savu pret Staļinu vērsto publicistiku. No Turcijas 1932.gadā viņš pārvācās uz Franciju, jo baidījās no Staļina slepkavniekiem. Francijā viņš atradās neilgi, jo tur parlamentā bija daudz komunistu, kuriem Trockis stipri traucēja.
Dzīvojot emigrācijā, Trockis asi kritizēja PSRS politisko kursu un brīvi sadarbojās ar PSRS ienaidniekiem (tai skaitā izteicās, ka ir lietderīgi cīņai pret PSRS, sadarboties ar Vācijas nacionālsociālistisko partiju).
No Francijas vņš aizbrauca uz Norvēģiju, bet no turienes tālāk uz Meksiku – tālāk no Kremļa aģentiem.
Meksikā. Te viņš dzīvja Frīdas Kalo mājā, kas bija slavena meksikāņu māksliniece. Lai gan meksikāņi to lāga negrib atzīt, Frīda kļuva par Trocka mīļāko. Frīdas vīrs Djego Rivēra, ari mākslinieks, skatījās uz sievas romānu caur puķēm – bohēma. Toties Trocka sieva Nataļja Sedova gan uztaisīja skandālu un lika saraut attiecības ar mīļāko.
Trocku ģimene pārcēlās uz māju, kas tika nopirkta par 17 000 peso. Lielāko daļu naudas deva kāds grāmatu tirgotājs no Odesas, droši vien arī žīds. Līdzekļi bija ierobežoti, tā ka Trockim nācās nodarboties ar piemājas samniecību – audzēja trušus un rakstīja esejas.
Tikmēr PSRS varas vīri nolēma viņu nāvei, tam izmantojot politiskos pretiniekus. Tamdēļ tika izveidota grupa, kuru vadīja Dāvids Alfaro Sikeiross (tas pats, kas vēlāk kļuva par slavenu mākslinieku ar darbu „Poiforums”) ar iesauku Zirgs. Lai vieglāk piekļūtu Trockim, tika nolemts viņa tuvumā iefiltrēt savu cilvēku – Robertu Šeldonu Hartu, kurš slepkavām atvērs durvis. 1940.gada 25.maijā no rīta 4:00 durvis tika atvērtas un burlakas iekļuva mājā. Pirms tam gan viņi bija kārtīgi ierāvuši tekilu un sapīpējušies zāli, laikam jau sirdsapziņas nomierināšanai. Trocki viņi nenogalināja, lai gan mājā tika izšautas 173 patronas. Trocka sieva paspēja noraut vīru pie zemes ārā no gultas tumšajā istabas kaktā. Ievainots ar klejojošu lodi kājā tika tikai revolucināra 12 gadus vecais mazdēls Vsevolods Sedovs. Laulāto gulta bija sacaurumota no lodēm. Sikeirosa banda atstāja pēc sevis bumbu ar laika degli, taču mehānisms nenostrādāja – pasākums tika īstenots īstenā meksīšu garā.
Tā Staļina pavēle netika izpildīta. Vainu par neizdarību novēla uz amerikāni Šeldonu, kuru visai drīz nogalināja Sikeirosa sievas brālis Luīss Arenāls.
Savu ideju realizācijai (vispasaules revolūcijas izraisīšanai, tai skaitā Padomju Savienībā) 1938.gadā izveidoja t.s. IV Internacionāli. Trockim bija liels piekritēju skaits visā pasaulē.
Trocka nāve. Viņu savā darbistabā nogalināja ar alpīnista leduscirtni Haime Ramons Merkaders. Tas glāba no nāvessoda mākslinieku Sikeirosu. Kad republikāņi zaudēja pilsoņu karā Spānijā, Merkaders ar māti aizbrauca uz PSRS. Māte kļuva par čekistu mīļāko, bet dēls saņēma pavēli nogalināt Trocki. Nākamais slepkavnieks paveda Trocka sekretāri Silviju Agelovu un ieguva viņa uzticību. Merkaders ienesa villā mētelī ietītu alpīnistu ledus cirtni, un, kamēr Trockis bija aizņemts ar lasīšanu, no aizmugures iecirta tam instrumentu galvā 7 cm dziļumā. Trakākais, ka Trockis vienalga vēl bija dzīvs un spēja uzbrucējam atņemt ieroci. Tādējādi Merkaderu pat aizturēja. Trocki aizveda uz simnīcu, kur pēc šausmīgām mokām viņš nākamajā dienā mira.
Trocka ķermeni kremēja. Urna ar viņa pīšļiem atrodas aiz pieminekļa viņa Mehikas mājā. To pagatavoja Huano Gormans tikai diennakts laikā. Turpat atrodas arī viņa sievas pīšļu urna.
Trocka slepkava Merkaders iznāca no cietuma 1960.gadā un atgriezās PSRS. Šet viņam piešķīra Varoņa Zvaigzni. Bēdīgi slaveno ledus cirtni no muzeja izzaga, un, jāatdzīst, tas Meksikā gadās visai bieži.
Muzeja-mājas darbinieki saka, ka mājā naktī nav mierīgi: labi dzirdami kāda soļi.
T.s.”trockisms” ir joprojām ietekmīgs kreisā politiskā segmenta ideoloģiskais virziens, kurš lielā mērā ir arī ASV Demokrātu partijas ideoloģiskā un organizatoriskā bāze.
Saites.
Krievi.
