Muravjova dumpis (1918.g.)
Sarkanās armijas komandiera M.Muravjova sacelts dumpis pret lieliniekiem.
1918.gada 10.jūlijā lielinieku Austreņu frontes komandieris Mihails Muravjovs (Михаил Муравьев) atteicās pakļauties pavēlēm no Maskavas un pieteica karu Vācijai. Situācija bija visai dīvaina, jo frontes štābs atradās Kazaņā, tomēr turpmākā notikumu gaita bija visai nepatīkama lielinieku varai. Lieliniekiem bija aizdomas, ka M.Muravjovs savu darbību koordinē ar kreisajiem eseriem, kas tieši šajās jūlija dienās pacēla dumpi Maskavā. Aizdomas pastiprināja fakts, ka M.Muravjovs bija bijis šīs partijas biedrs, tomēr dokumentāli apstiprinājumi tam nav rasti vēl par šodien. Toties ir zināms, ka M.Muravjovs bijās no iespējama aresta savas nelojalitātes lieliniekiem dēļ.
No Kazaņas M.Muravjovs pa Volgu devās uz Simbirsku (šodien Uļjanovska). Viņam bija 2 pulki, kuru uzticība nebija apšaubāma. Visa viņa darbība izskatījās pēc avantūras un nebija skaidrs, uz ko viņš cerēja. Arī tālākais liecināja, ka M.Muravjovs rīkojās ārkārtīgi neapdomīgi. Simbirskā viņš pavēlēja arestēt vairākus augsti stāvošus Sarkanās armijas komandierus, starp kuriem atradās arī M.Tuhačevskis.
11.jūlijā M.Muravjovs ieradās guberņas Padomes izpildkomtejas sēdē, kurā piedāvāja varu nodot viņam. Viņš par neiedomājās, ka apspriedes ēku bija ielenkuši latviešu strēlnieki un čekisti. Tie mēģināja M.Muravjovu arestēt, tas sāka atšaudīties un tika nogalināts. Latviešu strēlniekiem bija izšķiroša loma arī kreiso eseru dumpja apspiešanā Maskavā. Oficiālajā paziņojumā lielinieki paziņoja, ka M.Muravjovs nošāvies.
Diennakti vēlāk tika publicēts lielinieku valdības paziņojums, ko bija parakstījuši V.Ļeņins un Ļ.Trockis. Tajā bija piekodināts, ka katram godīgam cilvēkam M.Muravjovs jānošauj, ja tas tiktu satikts. Tādejādi dumpis ilga tikai mazliet vairāk par diennakti, un neizskatījās, ka tas būtu nopietni gatavots. Drīzāk - tā bija emocionāla un pilnīgi nepārdomāta rīcība. To apliecinaja arī vieglums, ar kādu M.Muravjovs iekrita lamatās.
Dumpja nozīme. Tomēr tā rezultātā Sarkanās armijas fronte tika dezorganizēta. Visai drīzi lielinieki zaudēja Buguļmu, Melekesu, bet pēc tam arī Kazaņu. Situācija kļuva tik kritiska, ka no Maskaves steidzami ieradās pats Ļ.Trockis.
Saites.
Krievijas Pilsoņu karš (1918.-1922.g.).
